Kārtējais komercpasākums, ko par Jāņiem dēvējam, no vasaras kalna mums ar skubu virsū veļas. Atšķirībā, piemēram, no Lieldienām šajos svētkos līdz ar tradicionālām ēdmaņām var labi nopelnīt ar Jāņu dziesmām (kā tās dēvē paši ražotāji).
Kārtējais komercpasākums, ko par Jāņiem dēvējam, no vasaras kalna mums ar skubu virsū veļas. Atšķirībā, piemēram, no Lieldienām šajos svētkos līdz ar tradicionālām ēdmaņām var labi nopelnīt ar Jāņu dziesmām (kā tās dēvē paši ražotāji).
Vēl jūnijs nav īsti pusē, bet ielīgošana jau rit pilnā sparā, arī Bauskas Pilskalna estrādē pagājušajā sestdienā tika piedāvāts klāt būt «Vasaras ielīgošanas festivālā». Varēja baudīt patiešām kvantitatīvu programmu: ierakstu kompānijas «Mapls» 15 produktu. Vairums no 2000 pasākuma apmeklētājiem, klusā pieklājībā estrādes soliņos sasēduši, to visu arī baudīja. Apbrīnoju nekaunību, ar kādu daži, nesaukšu tos par māksliniekiem, uzdrīkstas sevi pasniegt. Tā pat nav nekaunība, bet pilnīgs gaumes vakuums. Bet par gaumi jau nestrīdas…
Attiecīgā dvēseles un fizioloģiskā stāvoklī esot, jebkurš varam dziedāt. Ja kādam netīk, lai neklausās. Lai pasniegtu, pārdotu šo prasmi citiem kā mākslas, nu labi, popmuzikālu produktu, tomēr jābūt kaut kādiem atlases kritērijiem. Neaicinu ieviest centralizētu valsts atestāciju vai atjaunot cenzūru, bet iekšējam pašvērtējumam taču būtu jāsaglabājas.
Ne jau viss koncertā bija nebaudāms, oriģinalitātes, citāduma iezīmes varēja manīt varbūt «Los Amigos», V. Šoriņa un Z. Neimaņa kādā numurā. Bet visā pārējā milzu prastums ar diletantismu sacentās. Tikai divi piemēri. Lai piedod mākslinieks, ka pelēcīgajā masā personības identitāte nav palikusi prātā, bet «dziesmā» doma bija tāda: laukos skaista dzīve, jo meitas īsos bruncīšos sastājas vagā, saslej dibenus gaisā un ravē dārzu. Garām iet jauni puiši, šiem burkāni biksēs kļūst cieti…
Pieminēšu arī «oriģinālo» konkursu ar prezervatīvu dalīšanu: «Sak’, nu, baušķenieki, vai Jāņu naktī seksu arī piekopsit? Tad nu, kuri To darīs, nāciet uz skatuvi pēc aizsarglīdzekļiem! Re, pieci spējīgie atradās! Vai pārējie 2000 Jāņu nakti tikli aizvadīs?» Prasti tas bija un nožēlojami. Turklāt šo ielīgošanu varēs vēl Latvijas Televīzijā baudīt un varbūt ne vienu reizi vien. Protams, ar varu jau nevienam nelika estrādē sēdēt. Man prieks par tiem daudzajiem apmeklētājiem, kuriem šis pasākums patika. Tomēr tā šķērmi kļūst, domājot, ka šo produktu mums piedāvā kā izklaidējošu, vasaras vakara izpriecām piemērotu, pat latvisku.
Šādus un līdzīgus ielīgošanas svētku scenārijus masu «kultūras» cepēji sabiedrībā ik dienas piedāvā vēl un vēl. Latvijas Radio 2 jau «pielējis» mūs ar «Jauno alus dziesmu» konkursa brūvējumiem, līgot sāk valsts televīzijas kanāli, «nacionālā» Jāņu ēdiena marinētāji jau piepilda lielveikalu plauktus.
Mana komercializētā Latvija, atpestī mani no tādiem Jāņiem! Pilnībā saprotu tos, kuri svētku rītā Pedvālē pliki dodas skrējienā pa rasu. Kamēr vēl skābie lieti mūsu zemīti šovasar nav tā īsti nolējuši, varbūt vienīgi tur ir cerība ko tīru un patiesu izbaudīt.
