Pagājušajā nedēļā Jelgavā atklāja mazo dzīvnieku viesnīcu – izolatoru.
Pagājušajā nedēļā Jelgavā atklāja mazo dzīvnieku viesnīcu – izolatoru. Viesnīca atrodas Helmaņa ielā. Tās atvēršanu veicinājusi Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta un Jelgavas Domes komunālās saimniecības nodaļas veiksmīgā sadarbība.
Pagaidām viesnīcā dzīvo divi klienti
Mazo dzīvnieku viesnīcas celtniecībā pilsētas Dome ieguldījusi apmēram astoņus tūkstošus latu, bet pārējos līdzekļus piešķīrusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, stāsta Klīniskā institūta sekretāre Unda Ģēģere. Nelielais namiņš, kas jau agrāk bija uzbūvēts Veterinārmedicīnas fakultātes kompleksa teritorijā, līdz šim tika izmantots kā noliktava. Celtni nācās pārbūvēt un pielāgot dzīvnieku turēšanas prasībām.
Unda Ģēģere skaidro, ka to izdarīt bijis diezgan sarežģīti, jo Latvijā darbojas tikai divas privātās dzīvnieku viesnīcas Baltezerā un Talsu apkaimē. Domes komunālās saimniecības nodaļa un tās vadītājs Rihards Buldenbergs apmeklējuši šīs vietas un kopā ar Klīniskā institūta speciālistiem no dažādiem literatūras avotiem centušies izzināt ārvalstu pieredzi. Jelgavniekus konsultējusi arī veterinārārste Liene Dindone no ASV. No amerikāņiem saņemts dāvinājums – metāla būri ar sekcijām mazo suņu un kaķu turēšanai.
Pavisam viesnīcā ir septiņi boksi ar atsevišķiem nodalījumiem lielajiem suņiem, četri mazāku suņu būri un deviņas vietas kaķiem. Kad «Bauskas Dzīve» 8. janvārī apmeklēja jauno viesnīcu, tajā uzturējās tikai divi iemītnieki. Tie ir bezsaimnieku suņi, kuri saņemti no dzīvnieku patversmes Rīgā, un viņiem nepieciešama ārstēšana. Par «mazo brāļu» labsajūtu pagaidām rūpējas tikai kopēja Skaidrīte Bērziņa, taču, viesnīcas klientu skaitam palielinoties, palīgā nāks Veterinārmedicīnas fakultātes studenti.
Ievēros mājas režīmu
Savus mīluļus viesnīcā uz laiku var atstāt ikviens īpašnieks – ne tikai Jelgavas iedzīvotāji. Unda Ģēģere informē, ka noteiks diferencētu samaksu par pakalpojumu. Tā būs atkarīga gan no dzīvnieku saimnieku maksātspējas, gan uzturēšanās laika viesnīcā. «Ir taču liela starpība, vai labi situēts cilvēks brauc atpūsties uz Kanāriju salām vai vientuļš pensionārs nokļūst slimnīcā. Abām īpašnieku kategorijām būs nepieciešami viesnīcas pakalpojumi, taču iekasētā samaksa atšķirsies,» precizē Unda Ģēģere.
Lai dzīvnieku varētu izmitināt viesnīcā, īpašniekam vajadzēs uzrādīt tā reģistrācijas un potēšanas dokumentus. Pēc tam suņus un kaķus izmeklēs veterinārais ārsts. Viņš noskaidros arī mājdzīvnieka ēdināšanas režīmu un ieradumus, lai varētu tos ievērot, uzturoties viesnīcā. Suņiem un kaķiem nedraud nedēļām ilgs ieslodzījums būrī. Divas reizes dienā kopēja vedīs suņus pastaigās, bet vasarā pie viesnīcas iekārtos divus voljerus.
Pagaidu mājoklis komforta ziņā pārspēj pat dažu cilvēku mājokļus. Telpa ir gaiša, vēdināma, ar viegli kopjamu flīžu grīdu. Ierīkots ūdens sildītājs, uzstādīta gluži jauna vanna. Viesnīcā pašlaik ir malkas plīts apkure, taču paredzēts iegādāties «Jotul» krās- niņu.
Sava vieta arī bezpajumtniekiem
Vienlaikus šeit uzturēsies pilsētā noķertie bezsaimnieka suņi un kaķi. Viņu «medības» Jelgavas Domes komunālās saimniecības nodaļas strādnieki veic civilizēti. Unda Ģēģere stāsta, ka izmanto šauteni ar anestēziju. Dzīvnieks uz laiku tiek iemidzināts un nogādāts izolatorā, kur tiek veikta profilaktiskā potēšana. Klīniskā institūta darbinieki cenšas sameklēt kustoņa saimniekus. Ja piecu dienu laikā īpašnieks neierodas pēc suņa, tad sestajā dienā dzīvniekam veic eitanāziju (iemidzināšanu).
Kaķu liktenis tiek izlemts daudz ātrāk. Taču Unda Ģēģere atzīmē, ka viss nav tik vienkārši, jo veterinārie speciālisti iedziļinās arī problēmas ētiskajā aspektā. Ne vienmēr var precīzi noteikt, vai atvestais kaķis ir bezpajumtnieks vai piederošs saimniekam. Turklāt atrast pazudušu kaķi ir daudz grūtāk nekā suni.
Mazo dzīvnieku viesnīca nākotnē piedāvās pakalpojumu jaunu veidu – suņu mazgāšanu un frizēšanu.
