Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā Jelgavā vakar, 10. oktobrī, Zviedrijas demokrātijas un pašvaldību ministre Brita Lejone svinīgi atklāja Latvijas un Zviedrijas rīkotās Eiropas dienas.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā Jelgavā vakar, 10. oktobrī, Zviedrijas demokrātijas un pašvaldību ministre Brita Lejone svinīgi atklāja Latvijas un Zviedrijas rīkotās Eiropas dienas. Tās risināsies līdz 12. oktobrim.
«Šo dienu mērķis ir informēt iedzīvotājus par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, dibināt kontaktus, attīstīt demokrātiju un stiprināt abu kaimiņvalstu sadarbību, kas tik daudzus gadus bijusi liegta. Eiropas die- nas zviedri rīko «Baltijas valstu gada» ietvaros, jo, kā zināms, 2000. gadā Zviedrijas valdībai viena no galvenajām prioritātēm ir sadarbības veicināšana ar Baltijas jūras reģiona zemēm,» atklāšanas uzrunā sacīja ministre.
Jelgavas rajona Padomei kopš 1993. gada izveidojusies sadarbība ar Sodermanlandes lēņa administrāciju Zviedrijā. «Šī sadarbība sen vairs nav tikai «pieklājības vizīšu» organizēšana. Līdzās apmācības projektiem vienu miljonu latu Zviedrija ieguldījusi arī Jelgavas rajona pašvaldību komunālo objektu rekonstrukcijā un celtniecībā. Tas ir īpašs APLAN projekts, kura otrā kārta beigsies novembrī.
Nākotnē esam iecerējuši palīdzēt arī reģionālās reformas realizācijā, veidojot Zemgales reģionu kā teritoriāli administratīvu vienību. Paredzēts, ka novembrī Sodermanlandes lē- ņa administrācija un Zemgales attīstības padome parakstīs nodomu protokolu par turpmāko sadarbību jau reģionālā mērogā,» informēja Sodermanlandes lēņa gubernators Bo Holmbergs.
Eiropas dienu laikā notikuši un notiks vairāki semināri un lekcijas. Otrdien, piemēram, pašvaldību darbiniekiem bija seminārs «Reģionālās pārvaldes modeļi Zviedrijā. Apvienošanās un sadarbība. Rezultāti un pieredze.». Uz Eiropas dienu sarīkojumiem ielūgumus saņēmušas visas pašvaldības Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils rajonā. «Bauskas Dzīve» satika Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētāju Valdi Veipu, kurš atzina: «Šādi sadarbības projekti ir ļoti nozīmīgi. Uzskatu, ka mūsu rajonam arī jāizmanto kontakti ar Zviedriju un iespējas daudz reālāk nekā līdz šim. Mēs ņemam kredītus, lai savestu kārtībā notekūdeņus un dzeramo ūdeni, bet APLAN šos darbus finansē 80 procentu apjomā, un jelgavnieki ir ieguvēji. Es cenšos apmeklēt seminārus, izmantot iespējas mācīties un gūt jaunu pieredzi, jo zināšanu, manuprāt, nekad nevar būt par daudz.»
