Bauskas rajonā diviem jenotiem konstatēta trakumsērga. No tās perēkļa desmit kilometru rādiusā uz diviem mēnešiem tiek liegtas produktīvo dzīvnieku medības, kuru medību sezona, izņemot bebrus, šajā gadījumā ir beigusies.
Bauskas rajonā diviem jenotiem konstatēta trakumsērga. No tās perēkļa desmit kilometru rādiusā uz diviem mēnešiem tiek liegtas produktīvo dzīvnieku medības, kuru medību sezona, izņemot bebrus, šajā gadījumā ir beigusies. Šie aizliegumi neļauj mednieku formējumiem iegūt dižmedījumus pēc iedalītajiem limitiem. Tāpēc tiek pagarināti medību termiņi, kas nebūtu vēlams. Apsīkstot dižmedījuma medībām, vienlaikus netiek medīti arī plēsīgie dzīvnieki. Tieši otrādi, trakumsērgas izsludinātajā zonā vajadzētu aktīvāk iznīcināt plēsīgos dzīvniekus – vilkus, lapsas, jenotus –, kā arī klaiņojošus suņus un kaķus, kuri ir potenciāli trakumsērgas pārnēsātāji.
Jenotsuņu izplatības problēmai jāpievērš lielāka uzmanība. Lapsu nomedī jebkurās medībās, bet jenotsuns ir nakts dzīvnieks, ziemā mazkustīgs, uzturas āpšu alās, tāpēc dienā to sagūstīt ir ļoti grūti. Jenoti vairojas ātri, tiem vienā metienā parasti ir no sešiem līdz desmit mazuļiem.
Agrāk, kad jenotādas iepirka, bija izdevīgi tos medīt.
Lai nomedītu šo dzīvnieku, jābūt labam, apmācītam alu sunim, transporta līdzeklim, jātērē laiks, bet, atklājas – jenotāda nevienam nav vajadzīga un medības beidzas ar materiālu zaudējumu.
Jenotsuns ir kaitīgs medību saimniecībai, jo iznīcina putnu olas un mazuļus uz zemes vai ūdenstilpēs. Rubeņu, arī pīļu skaita krasā samazināšanā vainojams jenots. Viņš ir labs peldētājs.
Lai veicinātu jenotsuņu skaita samazināšanu, jāievieš mednieku prēmēšana par katru nomedīto jenotu (līdzīgi kā par vilka nomedīšanu).
Prēmēšana būtu jāveic VAS «Latvijas valsts meži», izmantojot naudu, ko mednieki maksā par medību platību nomu.
