Brunavas pagasta Mežgaļu pamatskolas 60 gadu jubileja sestdienas, 14. septembra, vakarā pulcēja daudz ļaužu.
Brunavas pagasta Mežgaļu pamatskolas 60 gadu jubileja sestdienas, 14. septembra, vakarā pulcēja daudz ļaužu.
Jau pēcpusdienā pa pieciem ceļiem uz skolu devās daudzi sirmi ļaudis. Viņu vidū vairāk nekā desmit pirmā, 1943. gada, skolas izlaiduma absolventu. «Skolas māja ir tā pati, bet apkārtne – laika un cilvēku izdaiļota,» atzina Ausma Garecka. Viņai izlaidums Mežgaļu skolā bija kara laikā – 1943. gadā. Atmiņu sarunās ar tik kuplā skaitā sanākušiem klases biedriem viņa atcerējās pirmo skolas direktoru Gotardu Bajāru, audzinātāju Jāni Paviļonu, arī 50 liepiņas, ko 1942. gada pavasarī stādīja Buivenu ceļa abās pusēs.
Pašlaik Stelpē mītošais Uldis Krastiņš Mežgaļu skolā par direktoru strādāja no 1955. līdz 1968. gadam. «Sāku te strādāt, kad visur vēl dega petrolejas lampas,» atceras direktors. «Audzēkņi un pedagogi kopā ar kolhoza ļaudīm gādāja stabus, raka tos zemē, tādējādi skolā radot gaismu – tiešā un arī pārnestā nozīmē.» U. Krastiņš uzsver tā laika skolotāju apzinīgumu, jo lielākā daļa pedagogu darbu apvienoja ar neklātienes studijām augstskolā. Svētīgā tradīcija – būt gudram un zinošam pedagogam – saglabājusies arī tagad.
Sveicot Mežgaļu pamatskolu jubilejā, to uzsvēra arī rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Astrīda Štāla. Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu viņa pasniedza direktorei Jaņinai Kursišai, savukārt vairāki skolotāji par pašaizliedzīgu, radošu un godprātīgu darbu tika apbalvoti ar rajona Padomes Izglītības pārvaldes Atzinības rakstiem.
Viens no skaistākajiem svinību simboliem bija Mežgaļu skolas jaunais karogs. Pirmo reizi to varēja aplūkot jubilejas sarīkojumā, karogs saņēma arī mācītāja Skredeļa svētību.
Karoga tapšanā strādāja gan pedagogi un audzēkņi, gan vecāki. Skolēni radīja daudzus desmitus skiču, tika ziedota nauda, un tieši uz skolas jubileju apvienībā «Daiļrade» tapa skolas karogs. Tajā ietverti netradicionāli, bet ļoti gaumīgi un tieši Mežgaļu skolai raksturīgi simboli – ābele, egles un bērni. «Lai cik pārtikusi vai trūcīga, saposta un izremontēta būtu skola, tomēr tās galvenā vērtība ir bērni,» pauda J. Kursiša. «Es droši varu teikt, ka Mežgaļu pamatskolā ir visgudrākie, jaukākie, mīļākie un atsaucīgā- kie skolēni.»
Šī sapratne ir abpusēja, ko apliecina arī audzēkņu vēlējumi savai skolai. «Te es jūtos kā cilvēks, kurš zina un jūt, ka dzīvē tikšu tālu. Skola ir vieta, kur esmu es pati,» skolas jubilejas avīzē raksta 7. klases audzēkne Justīne. «Skolu varētu salīdzināt ar puķu vāzi, kurā regulāri nu jau sešdesmito gadu katru rudeni tiek nomainīti ziedi. Un mēs katrs esam daļa no skolas lielā ziedu pušķa,» tā skolotāja Sandra.
Mežgaļu pamatskolas 60 gadu jubilejas sarīkojumu kuplināja jauktā kora «Grenctāle» uzstāšanās, neizpalika šim laikam tik raksturīgie partiju pārstāvju suminājumi, bet klašu telpās līdz vēlai vakara stundai raisījās sarunas par visskaistāko laiku cilvēka dzīvē – skolas gadiem.
