Kas vasarā nekait makšķerniekam: labs laiks un sasilis ūdens veicina zivju sugu barošanos, ir bagātīga augu valsts! Tikai ar zivīm tā ir, kā ir…
Kas vasarā nekait makšķerniekam: labs laiks un sasilis ūdens veicina zivju sugu barošanos, ir bagātīga augu valsts! Tikai ar zivīm tā ir, kā ir…
Jūnijā tās ir pārtikušas un izvēlīgas, jo ūdenī ir daudz dzīvu organismu, ar kuriem zvīņaines barojas. Šajā laikā tās pašas atrod sev barību.
Jūnijā visās caurtekošajās un slēgtajās ūdenskrātuvēs pārticībā var sastapt gandrīz visas zivju sugas. Tās, noslēdzot savu pēcnārsta barošanos, kļūst mazkustīgas un kūtras. Pat pašas lielākās plēsoņas šajā mēnesī kļūst miermīlīgas. Beidzas līdaku un asaru rijīgums, toties agresīvāki kļūst zandarti.
Tāpēc jūnijā ļoti daudz kas atkarīgs no rūpīgas mānekļu izvēles, labas iebarojamās ēsmas, kā arī no veiksmīgas vietas izvēles un laika apstākļiem.
Kad zivis neķeras, makšķernieki var sākt eksperimentēt ar ēsmām. Zivīm vienaldzīgo tārpu vietā var izmantot, piemēram, rupjmaizes lodītes, kas samīcītas ar saulespuķu eļļu. Maizei pievieno vati, lai tā ciešāk turētos kopā un nekristu nost no āķa. Uz mazākiem āķīšiem var uzspraust sautētas grūbas.
Šajā laikā novērojami viendienīšu «mākoņi». To izlidošanas laikā, kurš ilgst dažas dienas, ir ļoti aktīva cope. Ikviens, kurš šajā laikā makšķerēs, izbraucienu atcerēsies ar patiku.
Jūnija sākumā parasti izšķiļas spāres. Tas gandrīz vienmēr turpinās nedēļu, arī šo laiku makšķerniekiem vajag izmantot. Ar spāru kūniņām var veiksmīgi tikt pie lielo raudu, ālantu, sapalu un asaru loma.
Kad zied papeles, daudz pūku virpuļo gaisā, peld ūdenī. Šo laiku veiksmīgi izmanto sapali un ālanti, tie turas pūku krāšanās vietu tuvumā un ar alkatību noēd peldošās «pārslas».
Tāpat jūnijā var saķert arī citas lielās, uzmanīgās zivis – salates, ālantus –, kas laupījumu gaida ūdens virspusē. Jūnijā ezeros, dīķos un karjeros savu nārstu beidz karūsas. Nonārstojušas tās ķersies klusās un siltās dienās visu vasaru. Tās zvejo ar pludiņa makšķeri, uz āķa spraužot sliekas vai mīklas lodīti. Pirms makšķerēšanas ieteicams tās labi iebarot ar raušiem.
Ūdens līmenim pazeminoties, brekši dodas uz dziļā- kām vietām. Tādēļ tos ieteicams ķert ar gruntsmakšķerēm. Labākā ēsma – sautēti zirņi. Var izmantot arī kausētu sieru, dažādas putras, sliekas. Brekšu zvejošana ar barotavām var turpināties līdz pat rudenim.
Jūnijā pēc nārsta apmešanās vietās baros grupējas arī zandarti. Tos ērti makšķerēt lielās upēs, vietās, kur sēkļi zem ūdens veido smilšainas zemes strēles.
Dziļās upēs, ezeros uz rotējošiem vizuļiem labi ķeras līdakas.
Arī ālantu cope jūnijā ir veiksmīga, ja nelielu vizuli iemet pie krasta, ūdenī ieliekušos zaru tuvumā.
Ar pludiņmakšķeri labi ķeras raudas, ja tām piedāvā sliekas, baltos odu kāpurus un putras.
Pārstāj ķerties vēdzeles. Ar pludiņmakšķeri, ēsmā izmantojot sliekas, odu kāpurus, labi ķeras ķīši, grunduļi, līņi.
