Bauskas pilsētas valde 1918. gada nogalē nobalsoja par nepieciešamību pilsētā atvērt vidusskolu. Karadarbība šī nodoma realizāciju aizkavēja.
Bauskas pilsētas valde 1918. gada nogalē nobalsoja par nepieciešamību pilsētā atvērt vidusskolu. Karadarbība šī nodoma realizāciju aizkavēja.
Skolotāji lūdz izmaksāt algas
Lielinieku varas periodā pilsētā darbojās viena sākumskola, viena mācību iestāde ar vidusskolai atbilstošu programmu. Pēc lielinieku padzīšanas abas skolas turpināja darbību, lai gan pilsētas vadības attieksme pret tām bija visai rezervēta. To var izskaidrot, jo iepriekšējās varas periodā skolēniem līdztekus visai neitrāliem mācību priekšmetiem tika «potēta» arī lielinieciskā ideoloģija. Skolas varēja turpināt darbību, ieviešot pārmaiņas mācību priekšmetu izvēlē, bet algu skolotāji no pilsētas valdes nesaņēma. Abu mācību iestāžu pedagogi Bauskas pilsētas valdei regulāri rakstveidā lūdza maksājumus algām, bet vietējie varasvīri aizbildinājās ar «sliktajiem laikiem», kā arī ar neveiksmīgiem mēģinājumiem saņemt Pagaidu valdības finansiālu atbalstu. Savukārt 1919. gada 2. augustā Pagaidu valdības Izglītības ministrija izlēma, ka pašvaldībām līdz 20. augustam ir jāizmaksā algas skolotājiem par vienu pusgadu. Šim rīkojumam tika atbildēts: «Bauskas pilsētas valde atzīst par neiespējamu izmaksāt Bauskā strādājošiem skolotājiem algas par 1919. gada pirmo pusi, jo pilsēta nekad nav nekādus skolotājus pieņēmusi.» Lielinieku laikā Bauska kā pilsēta nemaz nepastāvējusi, bet tā bijusi «sakausēta» ar apriņķi. Tolaik pieņemtie pedagogi neskaitījušies par Bauskas pilsētas skolotājiem. Lielinieku valdība pilsētas līdzekļus pilnīgi iztērējusi.
Dokumentā uzskaitīta vesela virkne citu iemeslu.
Nolemj atvērt divas mācību iestādes
Kaut finansiālā situācija bija smaga, Bauskas domnieki atbalstīja vajadzību pēc skolas. Domes sēdē 6. augustā ievēlēja skolu komisiju, kurā ietilpa trīs latvieši un pa vienam vācietim, ebrejam un lietuvietim. Savukārt domes sēdē 23. augustā atzīts: «Noklausījušies skolu komisijas priekšsēža J. Varenais ziņojumu par ministrijā ievāktām ziņām, kā arī par skolu komisijas lēmumiem, pēc vairākām debatēm nolēma atvērt abas skolas, tas ir, – vidusskolu un pamatskolu. Aizklāti balsojot, nolēma atvērt četrklasīgu pamatskolu un sešklasīgu vidusskolu (19 balsoja «par», trīs balsis – «pret»). Skolas nauda jāiekasē 200 rubļu gadā no skolēna. Dome vienbalsīgi nolēma pilnvarot skolu komisiju pieņemt abām skolām mācības personālu un noīrēt telpas.»
Vairākos Latvijas laikrakstos tika nodrukāts sludinājums, kurā aicināja pieteikties skolotājus uz vakantajām vietām abās skolās. Arhīvā saglabājušies daudzi desmiti pieteikuma vēstuļu no visiem Latvijas novadiem, izņemot Latgali, jo tur vēl saimniekoja lielinieki. Viena pieteikuma vēstule pat bija atsūtīta no kuģa «Saratov». Skolu komisijai bija no kā izvēlēties atbilstošus kandidātus. Darbā netika pieņemts neviens no tiem skolotājiem, kuri bija strādājuši Bauskas skolās 1919. gada pirmajā pusē. Viņiem nācās darbu meklēt citur. Par jaunveidojamās vidusskolas direktoru tika ievēlēts Smiltenē dzīvojošais J. Pērkons, bet pamatskolā par pārzini – J. Žibeiks.
Grūti sagādāt inventāru
Ar atbilstošu skolotāju sameklēšanu visas problēmas vēl nebija atrisinātas. Vajadzēja piemērotas telpas un inventāru. Skolu inventārs kara gados bija izvazāts. To mēģināja atgūt ar sludinājuma palīdzību, piedraudot tiem, kuri šīs mantas līdz 1. septembrim nebūs nodevuši pilsētas valdes rīcībā. Atklājās, ka vācu karaspēks 40 skolas solu bija aizvedis uz Iecavu. Policija mēģinā- ja tos sameklēt. 12. septembrī Bauskas pilsētas valde atzīmēja: «Saņemti pavisam tikai 26 skolas beņķi, un visi sabojātā stāvoklī.» Vēl bijušajā «kroņa skolā» atradās trīs sabojāti grāmatu skapji, harmonijs, viena ģeogrāfijas karte un divi sagandēti globusi. Tas arī bija viss inventārs tolaik.
Arī izvēlētā vidusskolas ēka – agrākā pilsētas skola – (tagad Kristīgā pamatskola) bija visai bēdīgā stāvoklī. Kādā 80 gadu vecā dokumentā lasāms: «Telpas aplūkojot, izrādījās, ka skolē- niem ir tikai viena atejas vieta. Tamdēļ Bauskas pilsētas valde lūdz būvju pārvaldi dot attiecīgu rīkojumu, lai minētās telpās nekavējoši tiktu ierīkota atejas vieta, un tādas būtu atsevišķi katra dzimuma audzēkņiem.» Šajā ēkā bija četras atsevišķas klašu telpas un aktu zāle, kurā vēlāk tika izmitinātas divas klases. Vēl bija neliela skolotāju istaba, direktora dzīvoklis ar četrām istabām, kā arī sētā atradās atsevišķs namiņš ar vienu telpu, ko piemēroja skolas vajadzībām.
Visas iepriekšminētās grūtības nebija šķērslis, lai 1919. gada 22. septembrī mācību gadu sāktu Bauskas pilsētas reālģimnāzija, kurā sešās klasēs mācījās 54 skolēni septiņu skolotāju vadībā. Tādējādi šogad Bauskas 1. vidusskola varēs atzīmēt 80 gadu jubileju.
R. ĀBELNIEKS, vēsturnieks
