Šī gada pašvaldību vēlēšanu kaislības nu jau arī ir pieskaitāmas vēsturei. Pēc daudziem gadiem vēsturnieki uz tām paskatīsies no cita skatpunkta.
Šī gada pašvaldību vēlēšanu kaislības nu jau arī ir pieskaitāmas vēsturei. Pēc daudziem gadiem vēsturnieki uz tām paskatīsies no cita skatpunkta.
Šoreiz – par vēlēšanām, kuras varētu atminēties tikai paši vecākie baušķenieki.
Balso no 21 gada vecuma
Dienu pirms Latvijas valsts nodibināšanas, 1918. gada 17. novembrī, Bauskā tika ievēlēta pagaidu Dome. Šīs vēlēšanas notika pēc pavisam citiem principiem, nekā mūsdienās pierasts. Balsošana notika atklātā tautas sapulcē bez vēlēšanu zīmēm. Toreiz tika nolemts ievēlēt 32 domniekus: 11 latviešu namīpašnieku, desmit latviešu strādnieku un amatnieku, piecus vāciešus, piecus ebrejus un vienu lietuvieti. Ievēlētās pagaidu Domes darbību traucēja un dažkārt pat pilnīgi apturēja gan lielinieku, gan vācu militāro iestāžu valdīšana.
Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada septembrī deva rīkojumu visām pilsētu valdēm «stāties nekavējoši pie vēlētāju sarakstu sastādīšanas un tos izlikt vispārējam ieskatam». Arī Bauskā tika izveidota vēlēšanu komisija, namu īpašniekiem bija jāaizpilda speciālas vēlētāju sarakstu veidlapas un sniegto ziņu patiesums jāapliecina ar mājasgrāmatām (tolaik ieraksti mājasgrāmatās aizstāja nu jau novecojušo pieraksta sistēmu). Toreizējie likumi paredzēja balsošanas tiesības abu dzimumu Latvijas Republikas pilsoņiem bez jebkādiem tautības un ticības ierobežojumiem no 21 gada vecuma. Iepriekš, cariskās Krievijas laikā, pašvaldību vēlēšanās nevarēja piedalīties sievietes un ebreji, kā arī jaunāki par 25 gadiem. Un vēl 1919. gada vēlēšanu noteikumi paredzēja, ka balsstiesīgajam iedzīvotājam attiecīgajā pašvaldībā bija jānodzīvo vismaz pēdējās astoņas nedēļas pirms vēlēšanām vai arī tur jābūt dzīvojušam pirms Pirmā pasaules kara.
Mājās pārdomā izvēli
Vēlēšanu sagatavošanas darbus Bauskā pārtrauca Bermonta-Avalova karaspēka avantūra, tie atsākās tikai 1919. gada novembra pēdējās dienās. Sastādītie vēlētāju saraksti bija izlikti publiskai apskatei no 15. līdz 19. decembrim. Ja kāds potenciālais vēlētājs tur neatrada savu vārdu, tad vēl varēja panākt iekļaušanu balsotājos. Vēlēšanas tika paredzētas 1920. gada 18. janvārī. Tām bija jānotiek vienā vēlēšanu iecirknī no plkst. 8 līdz 21. Kandidātu sarakstus varēja iesniegt līdz 7. janvārim, bet vēlētāji balsošanas zīmes pirms vēlēšanām saņēma mājās un varēja pārdomāt, kurus kandidātus izvēlēties.
Sarakstus veido pēc etniska principa
Tolaik deputātu kandidātu saraksti Bauskā tika sastādīti, ievērojot etnisko principu, nevis šķirisko vai politisko piederību. Pirms vēlēšanām tika iesniegti pieci saraksti: Vācu vēlētāju grupa; Apvienotā strādnieku un namnieku darba grupa (latvieši); Ebreju pamatskolas dibinātāju grupa; Latviešu pilsoniskā vēlētāju grupa; Ebreju pilsoniskā vēlētāju grupa. Tātad – viens vācu un pa diviem sarakstiem latviešiem un ebrejiem. Deputātu kandidāti pārstāvēja visdažādākos sabiedrības slāņus, to vidū bija namīpašnieki, tirgotāji, amatnieki, ierēdņi un strādnieki.
Izvirza 20 domnieku
Par 1920. gada 18. janvāra vēlēšanu norisi un rezultātiem liecina tā laika protokols: «..vēlēšanu komisijas sēde tiek atklāta taisni pulksten 8 no rīta. Komisijas locekļi pārbauda dažu vēlētāju klātbūtnē, ka vēlēšanu kaste ir tukša, pēc kam, šņori caurverot, komisijas priekšsēdētājs kasti aizzieģelē ar lakas zieģeli (zīmogu – R. Ā.) ..Pulksten 9 vakarā tiek kaste taisīta vaļā un iesāk skaitīt balsis, kasti plēšot vaļā, šņore un zieģeļi bija veseli. Pavisam nodots 1112 derīgas balsis, divi kuveri tukši un viena balss nederīga – uz vēlēšanu zīmītes uzrakstīts «30». Par listi nr. 1 nodots 250 balsis, par listi nr. 2 – 439 balsis, par listi nr. 3 – 37 balsis, par listi nr. 4 – 240 balsis un par listi nr. 5 – 146 balsis.»
Pirmā jaunievēlētās Domes sēde notika 1920. gada 30. janvārī. Protokolā lasāms: «Domes sēdi atklāj pilsētas galvas vietas izpildītājs Juris Varenais un liek priekšā domniekiem parakstoties dot likumīgo svinīgo solījumu aizstāvēt iedzīvotāju intereses, rūpēties par likumību un stiprināt Latvijas valsti.» Šajā sēdē ar 13 balsīm par pilsētas galvu ievēlēja namīpašnieku Juri Vareno. Tolaik pilsētas galva vadīja arī pilsētas valdi, kura pildīja izpildvaras funkcijas. Valdē bez pilsētas galvas ietilpa vēl četri valdes locekļi, toreiz ievēlēja J. Freiju, M. Tireli (abi latvieši), E. Lodingu (vācietis) un D. Hofšovicu (ebrejs).
Tolaik pilsētā dzīvoja aptuveni 3000 iedzīvotāju, no viņiem vēlētāju sarakstos bija iekļauti 1384, bet vēlēšanās piedalījās 1115 (80,56%). Savukārt pilsētas Domē toreiz bija 20 deputātu vietu. Vēlēšanu rezultātā par domniekiem kļuva 12 latviešu, četri vācieši un četri ebreji.
