Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi klientus dažādi pārsteidz. Kāds ceļ pretenzijas pret pārāk aukstu ēdienu, citam pasniegti veci produkti, ir fiksēti gadījumi, kad porcijā atrasti mati, kāpuri un citi svešķermeņi. Sarakstu varētu turpināt ar baušķenieka Gunāra piedzīvojumu kādā iecienīta tīkla ēstuvē Jelgavā.
Pusstundu izsalkumā
Gunārs uz Zemgales sirdi ceļu mēro divas reizes nedēļā, kad savu desmitgadīgo dēlēnu ved uz futbola treniņiem Zemgales olimpiskajā centrā. Reizēm gādīgais tētis paliek klātienē vērot sporta nodarbību, dažkārt dodas uz tuvējo lielveikalu nopirkt pārtiku vai ieturēt launagu kādā kafejnīcā.
Šāds scenārijs bijis arī kādā novembra piektdienā. Gunārs izlaidis dēlu un devies meklēt ēstuvi, jo bija paguvis iemalkot vien rīta kafiju. Tik ļoti vēders prasījis savu tiesu, ka bijis ar mieru pārkāpt solījumu par ātro uzkodu restorānu apmeklēšanas noliegumu. Ticis līdz «McDonald’s» un jau domās jutis burgeru tīkamo smaržu, taču prātuļojuma lidojumam treknu punktu pielika pie durvīm izvietots paziņojums par tehnisku pārtraukumu.
Kāpis «dzelzs rumakā» un stūrējis līdz citai ēstuvei. Tur bijis ļaužu pārpilns, bet brīvs galdiņš atradies, un Gunārs izmisīgi lūkojis kādu viesmīli, lai pasūtinātu ēdienu. Izvēlējies kārtīgu otrā porciju, saldo un kafiju. Solīts desmit, piecpadsmit minūtēs ēdamo atnest. Laiks vilcies gliemeža gaitā, nepilnu pusstundu Gunārs pavadījis vienatnē un neko nebija sagaidījis, tikai izsalkuma klauvējienus kuņģī.
Pēc sūdzības – viss par brīvu
Vīrietis sameklējis ēdienkartē sūdzību un ierosinājumu telefona numuru un zvanījis uz to. Operatore, kas atbildēja uz baušķenieka zvanu, uzklausīja viņu, atvainojās par sagādātajām neērtībām un solīja ķibeli ātri nokārtot.
Pārmaiņas notikušas divu minūšu laikā. Pie Gunāra atnākusi zāles pārzine, ieminējusies par milzīgo klientu pulku, atvainojusies un piesolījusi 50 procentu atlaidi rēķinam. Baušķenieks norūcis, ka nevajag nekādas atlaides, viņš vēlas tikai vienu – ātrāk paēst. Uz burvju mājienu atnests ēdiens. Gunāram licies, ka viņu vēro no visām pusēm. Atlicis tikai pacelt roku vai acis uz viesmīļu pusi, un kāds jau bijis pie galdiņa un taujājis, vai ir kādas vēlmes.
Kad baušķenieks notiesājis maltīti, lūdzis atnest rēķinu. Maksājumu vēlējies veikt ar bankas karti, ievietojis to terminālī, bet transakcija nebija izdevusies. Zāles pārzine kopā ar viesmīli devusies meklēt citu aparātu, Gunārs vaicājis pēc kvīts, kas apstiprinātu, ka nauda no kartes nav noņemta. Atbildes vietā baušķenieks dzirdēja negaidītu frāzi: «Jums, cienītais, vispār nav jāmaksā.» Gunārs bijis neizpratnē.
Zāles pārzine uzsvērusi: «Jums šodien viss par brīvu, atvainojiet vēlreiz par šo situāciju!» Tā nu baušķeniekam 15 eiro vērta maltīte gadījusies par baltu velti.
