Pavasara zaļums mudina prāta vingrinājumus nomainīt pret aktīvāku fizisko kustēšanos – suņu saimnieki savus mīluļus pastaigā izved vairākas reizes dienā, pie draudzenes ciemata otrā malā tīkamāk braukt ar velosipēdu, nevis auto, un mazās kaimiņu meitenes, sakrāmējušas somās segas, lelles un trauciņus, ar karti rokās dodas «ekspotīcijā» apkārt mājai.
Mežotnes pusē satikti ārvalstu ceļotāji kartē rāda Lielupi un vaicā, kur klusākā vietā varētu nopeldēties. Latvijā dabiskie ūdeņi ir pieejami visiem, taču uzreiz nevaru izdomāt, kur ērtāk piekļūt peldvietai upēm bagātākajā valsts reģionā. Te nu pašvaldību tūrisma atbalstītājiem paveras plašs darbalauks – atliek tikai sadarbībā ar privātīpašniekiem sagatavot projektus Eiropas fondu atbalstam, lai iekārtotu takas, iegādātos īrējamas laivas, velosipēdus, atpūtas inventāru, uzstādītu vingrošanas stieņus kustēties gribošu vietējo un citu novadu ceļotāju vajadzībām.
Mode komerctūrisma grupās formāli apmeklēt eksotiskas pasaules vietas iet mazumā, bet interneta sociālo mediju personiskos profilus piepilda fotoattēli ar cilvēkiem uz velosipēdiem, laivās vai zirga mugurā tepat Latvijas takās, upēs un pļavās. Tas tāpēc, ka te joprojām ir tik daudz jauna, ko atklāt! Pat dzimtajā novadā ar karti rokās var atrast brīnišķīgas vietas, ko vēl neesam izpētījuši, labiekārtojuši, padarījuši visiem pamanāmas un tīkamas. Iniciatīva labiekārtot peldvietas un atpūtas zonas var nākt no ikviena novadnieka, svarīgi, lai pašvaldībās būtu gana dzirdīgas ausis, kas atsauktos un palīdzētu idejas piepildīt.
