Kopš 1. janvāra valstī ir spēkā jauns Civilās aizsardzības likums. Tā mērķis – radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu gadījumos.
Kopš 1. janvāra valstī ir spēkā jauns Civilās aizsardzības likums. Tā mērķis – radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu gadījumos. Likums nodrošina tiesiskās un organizatoriskās darbības ārkārtas jeb, kā formulēts jaunajā likumā, katastrofu gadījumos.
Noteikti uzdevumi valsts un pašvaldību iestādēm, atsevišķs pants veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem. Likumā paredzēti arī pienākumi, kas jāveic iedzīvotājiem. Līdztekus formulēts, kādas šādos gadījumos ir katra valsts iedzīvotāja tiesības. Mums jābūt nodrošinātai iespējai operatīvi iegūt informāciju par notikušo, saņemt iespējamo palīdzību.
Pieci bīstami objekti
VUGD Bauskas brigādes priekšnieka vietnieks Aigars Sietiņš min piecus objektus, kas varētu apdraudēt rajona iedzīvotājus. Paaugstinātas bīstamības zonas ir abas transporta maģistrāles: autoceļš A-7 un dzelzceļa līnija Krustpils–Jelgava. Katastrofas draudus rada arī naftas un gāzes vadi, kas šķērso rajonu. Bīstama indīgo vielu koncentrācija ir uzņēmuma “Kamarde agro” amonjaka noliktavās, kas atrodas Iecavas novadā un Gailīšu pagastā.
Protams, iedzīvotāji no briesmām nav pasargāti arī dabas katastrofu gadījumos. Vētras ir bīstamas visur rajonā, dažviet pastāv arī plūdu draudi.
Jāsniedz informācija
Bīstamos objektos izstrādāti aizsardzības plāni, kā rīkoties, tādiem jābūt arī pašvaldībās. Saskaņā ar jauno Civilās aizsardzības likumu, pašvaldībām līdz 15. martam bija jāiesniedz informācija par iedzīvotāju un tehnikas piesaistīšanas iespējām katastrofu gadījumos. Īpaši aktīvas pašvaldības gan nav. Līdz 7. maijam šādas ziņas bija sagatavojis tikai Codes, Vecumnieku, Stelpes, Svitenes un Viesturu pagasts.
Ir izveidota arī tehniskā bāze, ko izmantot katastrofu gadījumos. Dabas stihiju seku likvidēšanai ir dažāda tehnika, speciālie līdzekļi. Valsts materiālo rezervju noliktavā Rundāles pagastā glabājas individuālie aizsardzības līdzekļi. Tās ir apmēram 40 tūkstoš gāzmasku, ko nepieciešamības gadījumā izsniegt katram rajona iedzīvotājam.
Sirēna tikai Bauskā
A. Sietiņš teic, ka tiesiskā bāze civilās aizsardzības jomā pamazām tiek sakārtota. Kā viss ritētu praksē, ja šāda nepieciešamība rastos, tas ir cits jautājums.
Likumā paredzēts, ka iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju par notikušo katastrofu un iespējamiem draudiem. Rajonā ir viena trauksmes izziņošanas sirēna, kas atrodas uz Bauskas 2. vidusskolas jumta, un signālu tā saņem no Rīgas. Sirēna dzirdama lielākajā daļā pilsētas. Citviet rajonā iedzīvotāju apziņošana jāveic policijas un VUGD darbiniekiem. Iedzīvotāju pienākums, uzzinot par draudiem, ir ieslēgt radio, televizoru, kur pārraidīs informāciju par turpmāko rīcību.
Tā ir teorija. Reālu briesmu gadījumā viss varētu notikt ne tik gludi, kā plānots. Problēmas ir ar tehniku, piemēram, gāzmasku aizvešanai. Arī darbinieku, kas strādā materiālo rezervju noliktavā, nav. Briesmu gadījumā tas viss ir jāorganizē.
Galvenais, neesam pietiekami nodrošināti ar alternatīviem elektroenerģijas avotiem. Ģeneratori ir tikai dažām iestādēm. Bez elektrības nav iespējams nodrošināt sakarus. Šie divi komponenti – elektroenerģija un sakari – pašlaik ir vājākais posms civilās aizsardzības ķēdē. Vajadzētu lielāku nodrošinājumu ar rezerves energoavotiem, nevis gāzmasku katram iedzīvotājam.
***
Uzziņai
Civilās aizsardzības likuma 11. pants. Iedzīvotāju tiesības un pienākumi.
– Iedzīvotāju tiesības:
1) saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, un ieteikumus par rīcību katastrofu gadījumos;
2) saņemt iespējamo palīdzību katastrofu gadījumos.
– Iedzīvotāju pienākumi:
1) nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībai par katastrofu vai tās draudiem;
2) katastrofas gadījumā rīkoties saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā;
3) līdz operatīvo un avārijas dienestu ierašanās brīdim iespēju robežās veikt darbības katastrofas seku mazināšanai.
