Profesija liek palasīt komentārus dažādos portālos, lai saprastu, par ko «tauta runā». Sazvērestības teorijas, piemēram, «vakcīna pret «Covid-19» būs mūsu tautas čipēšana, lai katru varētu izsekot», vairs pat neizbrīna. Tomēr ir teksti, kuri rada baisu «deja vu» jeb dežavū (pašlaik notiekošais jau reiz piedzīvots) izjūtu, jo ir identiski tiem, kādus tiražēja padomjlaika ideoloģija. Tā vien šķiet, ka šis nav pagājušajā nedēļā globālajā tīmeklī rakstīts, bet gan pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados PSRS: «Visādi mākslinieki un mūziķi pieraduši pelnīt vieglu un lielu naudu. Tagad visā pasaulē redzam, ka bez tādiem var iztikt. Lai pamēģina kaut vai gateros pastrādāt, parazīti!» Gēnos gūlušais naids pret inteliģenci arī 30 neatkarības un demokrātijas gados vēl nav zudis, cieņu pret jebkuras profesijas, jebkura aroda meistaru «tauta, kas runā» diemžēl nav izkopusi.
Šādi un tamlīdzīgi īleni no maisa izlien aizvien vairāk, jo kritiskie brīži labi izgaismo cilvēku patieso dabu, parāda viņu rīcību. Man divas nedēļas bija paaugstināta temperatūra, negāju laukā no mājas, strādāju attālināti, draugi piegādāja ēdienu, līdz ģimenes ārste tomēr aicināja nodot «Covid-19» testu. Pieteikšanās uz to un pats process bija skaidri saprotams un ritēja raiti. Braucu uz Jelgavu, mašīnai bija jāapstājas pie kultūras nama «Rota» durvīm, jāatver logs, pie kura pienāca ekipēti mediķi, kas noņēma analīzes no deguna un rīkles. Atbilde bija negatīva, koronavīrusa nav. Bet pieredze pozitīva – bez tračiem, sūdzībām un histērijām, par kādām «tauta runā».
Vieni ielien migā un nav spējīgi nekādai rīcībai, citi situāciju izmanto, lai attaisnotu savu slinkumu, vēl citi kļūst histēriski un egoistiski. Patiesībā – nekļūst, tādi ir bijuši allaž, tikai maskas krīt tagad. Toties ir cilvēki, kas tieši pašlaik spēj mobilizēties, mērķtiecīgi darbojas un ģenerē idejas, kas palīdz citiem, atbalsta draugus un kolēģus. Tādu apkārt ir daudz, tādi joprojām strādā arī «Bauskas Dzīvē». Paldies visiem šiem cilvēkiem!