Latvijas iedzīvotāji ir motivēti papildināt zināšanas un iegūt pēc iespējas augstāku izglītību, jo darba tirgus šo darbaspēka piedāvājumu spēj piesaistīt un paturēt.
Latvijas iedzīvotāji ir motivēti papildināt zināšanas un iegūt pēc iespējas augstāku izglītību, jo darba tirgus šo darbaspēka piedāvājumu spēj piesaistīt un paturēt.
Šādu atzinumu sniegusi Latvijas Banka.
Nepieciešama ciešāka sadarbība
No 1996. līdz 2001. gadam par 2,5 procentu punktiem līdz 21,4% ir palielinājies to nodarbināto īpatsvars, kam ir augstākā izglītība. Sarucis nodarbināto ar vidējo un zemāku par pamatizglītību īpatsvars (2001. gadā attiecīgi 61,6% un 1,5%). Šajā periodā palielinājies tautsaimniecībā nodarbināto skaits.
Joprojām bezdarbniekos dominē tā iedzīvotāju grupa, kam ir vidējā izglītība (vispārējā un speciālā). Bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir nedaudz augstāks, nekā tas bija pirms, piemēram, pieciem gadiem, tomēr tam nav izteiktas pieauguma tendences. Jāņem vērā arī augstāko izglītību ieguvušo skaita pārmaiņas. 2001. gadā koledžu un augstskolu izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits apmēram 2,3 reizes pārsniedza šo rādītāju pirms pieciem gadiem.
Strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā prasa adekvātas pārmaiņas izglītības sistēmā, kā arī strādājošo un bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā. Lai ņemtu vērā patieso nepieciešamību pēc darbaspēka, ir svarīgi izveidot ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības un zinātnes iestādēm.
Straujākais pieaugums – tirdzniecībā
Kā pēdējos desmit gados ir mainījusies nodarbināto struktūra Latvijā un Eiropas Savienībā? Salīdzinājumā ar laikposmu, kad tikko sākās tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas, nodarbināto skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies. Pēdējos gados tas lēnām palielinās (jau 2001. gadā nodarbināto bija par apmēram 20 tūkst. vairāk nekā 2000. gadā). Jāņem vērā, ka arī valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Ir grūti precīzi salīdzināt 90. gadu sākuma un jaunākos ikmēneša datus par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un bezdarbu, jo jaunākā informācija tiek publicēta saskaņā ar pilnveidotām, precizētām datu savākšanas metodēm.
Taču ir skaidrs, ka ievērojami mainījusies nodarbināto struktūra nozaru dalījumā. Kopš 1990. gada Latvijā ir pieaudzis nodarbināto īpatsvars pakalpojumu jomā (no 54,9% 1990. gadā līdz 66,4% 2001. gadā). Straujākais pieaugums ir vērojams tirdzniecībā un valsts pārvaldē. Sarucis nodarbināto īpatsvars un skaits lauksaimniecībā, arī rūpniecībā. Līdz ar to nodarbināto struktūra nozarēs Latvijā pakāpeniski tuvinās to struktūrai attīstītajās valstīs.
No ražošanas – uz pakalpojumu nozari
Starp iekšzemes kopprodukta sadalījumu (IKP uz vienu iedzīvotāju) un nodarbinātību, salīdzinot nozares, novērojama sakarība. Attīstītākajās un bagātākajās valstīs ir lielāks nodarbināto īpatsvars pakalpojumu sektorā, turpretī valstīs ar mazattīstītu tautsaimniecību ir liels nodarbināto īpatsvars lauksaimniecībā.
Lielākajā daļā pasaules valstu notiek darbaspēka pārorientēšanās no ražošanas (lauksaimniecība un rūpniecība) uz pakalpojumu nozari. Vairākumā augsti industrializēto valstu nodarbināto īpatsvars pakalpojumu nozarē pārsniedz 50%. Eiropas Savienībā (ES) pēdējos desmit gados ir pieaudzis nodarbināto īpatsvars pakalpojumu sniegšanā (no 62,7% 1991. gadā līdz 67,3% 2001. gadā) un samazinājies nodarbināto īpatsvars lauksaimniecībā un rūpniecībā. Nodarbināto skaits kopumā ES no 1991. līdz 2002. gadam palielinājās par aptuveni 10 milj. cilvēku jeb 6,9 procentiem.
