Latvijas komplekso sporta sarīkojumu vēsturē nu jau ierakstīta jauna lappuse – pirmā olimpiāde, kurā kopumā iesaistījās 3267 sportisti no visiem 26 Latvijas rajoniem un septiņām lielajām pilsētām.
Latvijas komplekso sporta sarīkojumu vēsturē nu jau ierakstīta jauna lappuse – pirmā olimpiāde, kurā kopumā iesaistījās 3267 sportisti no visiem 26 Latvijas rajoniem un septiņām lielajām pilsētām.
Pēc četriem gadiem
Rīgā, 7. jūlijā godinot uzvarētājus kopvērtējumā, tika sniegts rezumējums par jauno sporta pasākumu. Tā rīkotāju – Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), Izglītības un zinātnes ministrijas, Ventspils Domes – amatpersonas pauda vienprātīgu vērtējumu: olimpiāde ir izdevusies. LOK prezidents Vilnis Baltiņš uzskata: “Latvijas sportisti ir parādījuši, ka mums nepieciešama sava olimpiāde. Pasaules Olimpisko spēļu standarts ir desmit tūkstoš dalībnieku, un, ja Latvijas pirmajā olimpiādē akreditējās vairāk nekā trīs tūkstoši, tas ir ļoti labs sasniegums. Droši varu apgalvot, ka Latvijas olimpiādes būs arī turpmāk.” Saskaņā ar neoficiālu informāciju, nākamo olimpiādi pēc četriem gadiem, iespējams, organizēs Valmiera.
Ņemot vērā olimpiādes programmas vērienīgumu, tikai dažās Latvijas pilsētās būs iespējams organizēt šādas sacensības, uzskata Iecavas sporta darba organizatore Baiba Gāga. Viņasprāt, jaunais komplekso sacensību modelis ierobežos sporta bāzes attīstību rajonu centros. Rajoni, uzņemdamies lauku sporta spēļu rīkošanu, ieguva arī valsts finansējumu bāzes pilnveidei un attīstībai. Tagad tas būs ļoti sarežģīti, piemēram, arī Bauskas stadiona mūsdienīgai sakārtošanai.
Piedalās visi rajoni
Vērojot sacīkšu norisi Ventspilī, tiekoties ar mūsu sportistiem, “Bauskas Dzīve” secināja, ka dalībniekiem tas bija īpašs sarīkojums. Taču kā jebkurš jauns pasākums, arī šis raisa pārdomas, jo ceļš līdz pirmajai olimpiādei nebija tik gluds.
Bauskas rajona Padomes Sporta nodaļas vadītāja Inga Ūbele atgādina: “Vienubrīd izskatījās, ka Latvijas rajoni olimpiādi boikotēs, jo, pārtraucot lauku sporta spēļu rīkošanu, lielās diskusijās un strīdos veidojās jaunā kompleksā sporta sarīkojuma modelis. Pēc ilgām pārrunām tika panākts, ka atsevišķs vērtējums būs arī lauku rajoniem, apkopojot rezultātus astoņos sporta veidos.”
Atzīšos, vērojot atklāšanas parādi, bija patīkami skatīt, ka pārstāvji bija no visas Latvijas. Daža rajona delegācija bija pavisam maza, taču braši soļoja Ventspils stadionā. Rajonu un pilsētu pašvaldības finansēja savu sportistu piedalīšanos olimpiādē. Bauskas rajona Padome līdzdalībai bija piešķīrusi trīs tūkstošus latu, apstiprina I. Ūbele.
Sarunā par pirmās olimpiādes norisi iesaistījās arī rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un viņa vietnieks Rihards Melgailis, kurš daudzos sporta sarīkojumos piedalījies pats vai arī bijis līdzjutēju vidū.
Kam jābūt noteicošajam?
R. Melgailis uzskata: “Vajadzētu būt līdzīgi kā lielajās olimpiskajās spēlēs, kur tiek pārstāvētas valstis, vienalga, kādā pasaules malā un klubā sportists darbotos. Latvijas olimpiādē labākajiem sportistiem bija “divdomīga” situācija. Vairākiem bija jāpakļaujas klubu, nevis sava rajona interesēm. Es saprotu, ka mums ir mazs lielās olimpiādes modelis, tātad svarīga piederība rajonam. Piemēram, labākajās sporta spēļu komandās ir iesaistīti daudzu rajonu pārstāvji, kuri olimpiādē aizstāvēja lielo pilsētu godu. Vai olimpiādei jābūt valsts čempionātu finālu atkārtojumam? Atklāšanas ceremonijā tika uzsvērta katra sportista piederība savai vietai, bet sacensībās tas tomēr neparādījās. Ja ir klubu sacīkstes, lai ir, bet pašvaldību vērtējumā lai mums iedod punktus par savējiem, kas izauguši līdz lielajam sportam.”
Arī Cēsu rajona sporta darba vadītājs Gunārs Dumbris atzina: “Ja mums izdotos pulcināt visus savējos sportistus, rezultāti būtu citādi.” Limbažnieces Diānas Zaļupes secinājums bija strikts: “Nekad nebūs tā, ka visi labākie sportisti vāktu punktus rajonam. Es saprotu, ka ir jārēķinās ar konkrēta kluba interesēm, kaut arī rajoni parasti atbalsta savējos. Manuprāt, augstas klases sportistu iekļaušana rajona izlasē ir ļoti sarežģīti sakārtojama lieta.”
Koordinatora nebija
Ne tikai Bauskas rajona pašvaldība palika neapmierināta ar priekšsacīkšu norisi. Arī cēsnieki pauda satraukumu par to, ka zonas un starpzonu sacīkstes risinājās neilgi pirms olimpiādes. Tādējādi rajonu pieteikumus vajadzēja precizēt, jo nevarēja taču iepriekš paredzēt, kādi būs priekšsacīkšu rezultāti. Kaut arī nolikumā bija norādīts, ka tām jābeidzas desmit dienas pirms fināla Ventspilī, volejbola priekšsacīkstēs šo termiņu neievēroja.
Sarūgtinājumu izjuta sportisti, kuriem sacensības risinājās ārpus Ventspils. Kaut gan organizatori bija solījuši, ka tiks nodrošināts transports, lai uz atklāšanas parādi atvestu šāvējus no Liepājas rajona Grobiņas, tas netika izdarīts.
I. Ūbele teic, ka Latvijā lauku sporta spēļu sarīkošanā uzkrāta ļoti laba pieredze, taču olimpiādes sagatavošanā bija sajūta: “Mēs paši neesam piederīgi šīm sacensībām. Informācija par dažādiem grozījumiem nolikumā un sacīkšu kalendārā mainījās, regulāri bija jāseko jaunumiem internetā. Tā ir citāda pieredze, neesmu pret to, bet kopīgas koordinācijas šim procesam nebija.
