Vidusskolu absolventiem un viņu vecākiem šajā vasarā var gadīties vairāk problēmu, nekā domāts.
Vidusskolu absolventiem un viņu vecākiem šajā vasarā var gadīties vairāk problēmu, nekā domāts.
Budžeta finansētu vietu studiju programmās valsts augstskolās vairāk nekļūst, tāpēc lielai daļai studentu jādomā, kur ņemt naudu, lai samaksātu par mācībām.
Līdz šim studijas kreditēja no valsts budžeta, šovasar stājas spēkā jauni noteikumi. Kreditēšana tiek uzticēta bankām, lai noformētu dokumentus studiju maksas vai arī sociālā jeb iztikas kredīta saņemšanai, studentam būs nepieciešami divi galvotāji.
Pēc diviem mēnešiem
Pašlaik, saskaņā ar Augstākās izglītības padomes datiem, Latvijā ir vairāk nekā 30 augstskolu. To vidū valsts un privātās augstskolas, mācību iestādes, kuras ir valsts akreditētas, un tādas, kurām nav tiesību izsniegt valsts atzītus diplomus. Pagaidām nav skaidras informācijas, kura banka kādas augstskolas studentus kreditēs.
Iestājeksāmeni daļā augstskolu jau notikuši, bet vairums studētgribētāju tos kārtos jūlija sākumā, un mēneša beigās sagaidāms kredīta pieprasījumu devītais vilnis.
Sazinoties ar četru banku Bauskas nodaļu vadītājiem, «Bauskas Dzīve» 14. maijā uzzināja, ka gatava šim darbam ir tikai Latvijas Unibanka. Bauskas filiāles pārvaldnieks Gints Riekstiņš sacīja, ka banka jau noformē kredītus Latvijas Universitātes, Lauksaimniecības universitātes un vēl dažu citu augstskolu studentiem. «Hansabankas» un Krājbankas Bauskas nodaļā pagaidām nav par to informācijas, Hipotēku banka ar studiju kredītu noformēšanu varētu sākt nodarboties tikai tad, ja valsts šim nolūkam tai atvēlēs līdzekļus.
Galvotājam jāuzņemas atbildība
Studentam, kurš vēlēsies saņemt kredītu bankā, nāksies sameklēt divus cilvēkus, kuru ienākumi ir vismaz viena minimālā alga mēnesī. Radniecībai nav nozīmes, galvotāji var būt vecāki, vecākie brāļi, māsas, arī turīgi vecvecāki vai citi radinieki, paziņas. Tā sarunā «Bauskas Dzīvei» skaidroja Jānis Ķirsons, Studiju fonda direktors. Viņš uzsvēra, ka šis noteikums nepieciešams, lai valstij un kredīta devējam būtu mazāks risks – ja nu gadījumā students neatmaksā aizņēmumu, to piedzīs no galvotājiem. Tas atgādina, ka galvošana nav nekāda jokošanās.
Bažīgi kļuvuši tie vecāki, kuru ģimenēs aug vairāk par vienu bērnu. Ja garantēs kredītu pirmajam studētājam, kā palīdzēs jaunākajiem bērniem? Noteikumos ir atrunāts, ka galvotāji netikšot prasīti bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem, jauniešiem no ģimenēm, kurās uz vienu cilvēku ienākumi ir mazāki nekā Ls 28,67 mēnesī. Ja studentam viens no vecākiem ir pensionārs, invalīds vai arī miris, pietikšot ar vienu galvo- tāju.
Neatlikt uz pēdējo brīdi
Kad jaunietis būs sekmīgi iestājies augstskolā un reģistrējies izvēlētajā studiju programmā, lai saņemtu kredītu, jāraksta iesniegums kredītu piešķiršanas komisijai. Tā to izskatīs un nosūtīs kredīta devējai bankai. Turp studentam jādodas (līdzi ņemot pasi) ar abiem galvotājiem (līdzi jāņem pases un izziņas par ienākumiem). Maksas grupu studentiem to nevajadzētu atlikt līdz septembrim. Jārēķinās ar to, ka visiem reizē var arī nepiešķirt kredītu, tāpēc vajadzētu atlicināt vismaz tik daudz naudas, lai samaksātu par pirmo mācību pusgadu. Pēc tam šo naudu atrēķināšot no kredīta summas vai arī atmaksāšot, sacīja J. Ķirsons.
Kredīts būs jāatmaksā desmit (līdz šim septiņu) gadu laikā, sākot no 12. mēneša pēc studiju beigšanas. Ar konkrētajiem aizņēmuma atmaksas noteikumiem jāiepazīstas tajā bankā, ar kuru tiek slēgts kredītlīgums.
Studiju fonda direktors Jānis Ķirsons nosauca skaitļus – 2000. gadā studējošo sociālajam jeb iztikas kredītam bija atvēlēts 3281000 latu, tie izlietoti. Studiju kredītam bija piešķirts 3475000 latu, no tiem izlietots Ls 2330000. J. Ķirsons cer, ka banku iesaistīšana studiju kreditēšanā ļaus šajā apritē «ielaist» vairāk naudas un studējošajiem tas būšot izdevīgi.
