Ilgi domāju, kā pateikties savai avīzītei «Bauskas Dzīve» un žurnālistei Ainai Uščai, un nu tas brīdis ir klāt – vēstuļu konkurss.
Ilgi domāju, kā pateikties savai avīzītei “Bauskas Dzīve” un žurnālistei Ainai Uščai, un nu tas brīdis ir klāt – vēstuļu konkurss.
Es labi atceros to šī gada janvāra dienu, kad pie manis ieradās žurnāliste Aina Ušča un Dzimtmisas pamatskolas direktore Jana Arāja. Apciemojuma iemesls bija – gada nogalē mana uztraukuma pilnā vēstule avīzītei “Bauskas Dzīve” par necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem tumšā ūķī. Toreiz daudz runājām un spriedām, kā un ko darīt.
Bet marta sākumā mums bija vēl viens ciemiņš, tas bija Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Viņš mums piedāvāja īrēt dzīvoklīti Iecavā. Aizveda mūs abus ar vīru to apskatīt. Un kā komunālais darbinieks atslēdza durvis, tā mani pārsteidza gaisma. Es taču tanī “kurmja alā” biju nodzīvojusi vairāk nekā desmit gadus. Virtuve gaiša, un istabā logs visas sienas platumā. Un kur vēl vanna, virtuvē – gāze! Tā kā domas atteikties no šī vienistabas dzīvokļa nebija, lai gan tas atrodas 3. stāvā. Tā 19. martā mēs taisījām jurģus, un nu esam iecavnieki. Esmu tik laimīga par šādu iznākumu.
Paldies mīļajai avīzītei “Bauskas Dzīve”, žurnālistei Ainai Uščai un Iecavas novada priekšsēdētājam Jānim Pelsim. Nebūtu avīzītē rakstiņa “Nav miera pat tumšā staļļa istabiņā” (laikraksta 21. janvāra numura 2. lappusē – red.), tad varbūt es vēl šodien dzīvotu tanī piekvēpušajā, tumšajā ūķī…
Lūk, šis ir mans pārsteigums kopā ar avīzi! Paldies visiem, visiem, kas manas vecumdienas padarīja saulainas!
Ar cieņu un pateicību – AUSMA LAKSTĪGALA
