Pieaugušajiem Vecumnieku no-vadā ir pieejams plašs tālākizglītības nodarbību klāsts, sevišķi lauku uzņēmējiem un mežsaimniekiem. Vecumniekos notiek visvairāk praktisku un radošu kursu, bet tālākos pagastos tiem, visticamāk, vairs nebūtu gana daudz dalībnieku, atzīst «Bauskas Dzīves» aptaujātie novadnieki.
Profesionāla izaugsme
Kuplākais tālākizglītības kursantu pulks ir novada skolu pedagogi, stāsta Vecumnieku novada domes izglītības metodiķe Vija Beļūna. Viņas pārziņā ir skolotāju profesionālās pilnveides organizēšana, mācības apmaksā no pašvaldības līdzekļiem.
«Pēc skolu vajadzībām meklējam atbilstīgo tēmu lektorus, ko aicinām uz mūsu novadu, vai arī mazākas pedagogu grupas nosūtām izbraukuma kursos,» skaidro Vija Beļūna, «mācības skolās rīko arī izglītības iestāžu vadība. Palīdzam skolu bibliotekārēm – četras speciālistes šoruden kursos apgūs bibliotēku vadības sistēmu «Alise».»
Vecumnieku vidusskola piedalās pilotprojektā, kura mērķis ir pārbaudīt jaunās kompetenču izglītības sistēmas darbību. Visi pedagogi regulāri piedalās jaunā mācību modeļa darbnīcās, stāsta direktors Aivars Ķiņķevskis: «Kompetenču izglītības metodes apgūst pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas pedagogi. Mācāmies metodes, plānošanu, caurviju kompetences katrai skolai.»
Koordinatore vidusskolas pedagogu grupai ir Ingrīda Tamane, ģeogrāfijas un angļu valodas skolotāja. Viņa skaidro, ka uztur saiti starp projekta vadību programmā «Skola 2030», nodod informāciju katram skolotājam, plāno, kā process ritēs skolā. «Cenšos iedvesmot skolotājus, jo jaunajiem paņēmieniem jāiziet cauri, lai tos pieņemtu un saprastu,» vērtē I. Tamane.
Ingrīdai svarīgākais aspekts – kā saplānot jaunā modeļa darbību, lai visi būtu ieguvēji. Kompetenču veidošana paredz sadarbību ar ārpusskolas institūcijām un uzņēmumiem. Jaunā modeļa ieviešanu vēro arī vecāki, piebilst pedagoģe.
Citādas stundas
Iveta Evarte, vēstures un sociālo zinību skolotāja, stāsta – mācībās apgūto pārbauda klasē, izvēloties to, kas noder labāk. «Kursos apgūto grupā apspriežam, kas labāk darbojas,» skaidro pedagoģe.
Sanita Roga, ekonomikas un sociālo zinību skolotāja, skaidro, ka stundās jau agrāk izmantotas metodes, ko rāda kompetenču modeļa mācībās. «Starpība tāda, ka turpmāk interaktīvas nodarbības, praktiskas darbnīcas būs ikdienas darbs. Mums lielākā sāpe ir materiālās bāzes trūkums šī modeļa pilnai darbībai, tā jāizveido pašiem skolotājiem,» teic S. Roga. Direktors piebilst: «Mācību līdzekļi netop, kamēr jaunais modelis nav aprobēts. Naudu jauniem mācību līdzekļiem ceram saņemt no pašvaldības, kad būs apstiprināts mācību saturs.»
Sanita un Iveta atklāj, ka mācībās visus pedagogus aicina iesniegt komentārus un ierosinājumus, pirms tam pārbaudot ieteiktās metodes praksē. Skolotājas atzīst, ka bērni pamana aktīvāku metožu izmantošanu stundās. «Nevienu bērnu tagad tikai ar tāfeli un krītu, vien kaut ko stāstot klases priekšā, vairs nevar aizraut,» secina S. Roga.
Labāku dzīvi
Dažādi kursi notiek Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā. Direktore Iveta Lavrinoviča skaidro: «Mūsu skolas laukos ir kultūras centri, kur līdz ar profesionālo izglītību cenšamies uzlabot vidi. Ar pieaugušo interešu kursiem palīdzam cilvēkiem celt dzīves kvalitāti.»
Pērn skolā ritēja gleznošanas nodarbības pieaugušajiem, šogad varēs apgūt stikla dizainu. Pieaugušie var mācīties instrumentu spēli. Tas parasti notiek vēsajā gadalaikā, kad cilvēki nestrādā dārzā, piebilst direktore.
Viena no aktīvākajām kursu apmeklētājām ir friziere Žanna Zaiceva, kas «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Vēlos pilnveidoties un apgūt ko jaunu. Kursos var satikt lieliskus cilvēkus ar savu viedokli un stilu. Nodarbības parasti rit sirsnīgā noskaņā, gleznošana līdzinājās dvēseles meditācijai. Pieteicos telpu dizaina kursos.» Žanna apmeklē arī profesijas kursus, bet ar papildu nodarbībām vēlas rādīt piemēru meitām, ka «cilvēkam jāaug, jābūt dziļam».
Žanna apmeklē mākslas izstādes Rīgā un citviet Latvijā. Pati savas gleznas rādījusi kopējā studijas izstādē un tagad izlikusi darbavietas ēkas gaitenī. Viņa aizraujas arī ar fotografēšanu, bildes liekot «Instagram». Ž. Zaiceva labprāt apmeklētu praktiskas nodarbības, piemēram, grāmatvedības vai pareiza uztura kursus.
Spēlē cītīgi
Vecumnieku vidusskolas pavāre un novada domes deputāte Vēsma Petruševica iepriekšējā mācību gadā apguvusi klavierspēli pie pedagoģes Līgas Eglītes.
«Piepildīju bērnības sapni, jo 70. gados Vecumniekiem tuvākā mūzikas skola bija Bauskā, nevarēju izbraukāt. Kad pēc dzirdes pierakstīju notis, skolotāja uzslavēja, ka labi dzirdu mūziku. Iemācījos spēlēt populāras dziesmas no teātra izrādēm un kinofilmām ar atvieglotiem akordiem. Man patīk latviski sentimentālas melodijas. Mājās spēlējamā diena man bija katra piektdiena, ļoti apzinīgi apguvu skolotājas uzdoto, jo nevarēju atnākt nesamācījusies,» atklāj Vēsma.
Sākumā gājis grūti ar kreisās rokas partiju, taču cītīgā mācīšanās atmaksājusies. Skolā Vēsma spēlējusi iespējami klusu, lai bērni nedzird nepareizības un «neapsmej tanti». «Kaimiņi pret klavieru skaņām neiebilda, un tad, kad biju kaut ko labi samācījusies, spēlēju pie atvērta loga,» smejas amatieru pianiste.
Mātes ietekmē mūzikas skolas sitamo instrumentu klasi pabeidzis dēls. Vēsma pati dejo divos kolektīvos, ir amatieru teātra režisore, raksta lugas un apmeklē visas pieejamās nodarbības. Visspilgtākā pēdējā laikā bijusi budēļu cepuru pīšanas darbnīca. Draudzības sarīkojumā vecākie dejotāji izmēģinājuši arī zumbu, kas likusies ļoti ātra izkustēšanās.
Personības izziņa
I. Lavrinoviča stāsta, ka pirms vairākiem gadiem populāras bija psiholoģes nodarbības, kurās varēja apgūt pozitīvu skatījumu uz dzīvi, izzināt savu personību.
Misas bibliotēkas vadītāja Sarmīte Šlikaite vēsta, ka ciematā labi apmeklētas ir tikšanās ar dziednieci, kura stāsta, kā sevi atveseļot, kā izmantot krāsas, akmeņus, kokus, dabas materiālus cilvēka labsajūtai. «Mums ir izveidojies interesentu klubs, kas labprāt apgūst dzīvesziņas tēmas. Rokdarbnieku pulciņā veidojam dāvanas un dizaina priekšmetus. Esam braukušas uz darbnīcām Lietuvā un Dobelē,» atklāj S. Šlikaite. Novadnieces gan piebilst – nodarbību apmeklētāju loks ir zināms, bet apmēram puse cilvēku ciematos neizrāda interesi par vietējiem sarīkojumiem.
Uzņēmēju pieredze
Pagastu apmeklējumus, lai iepazītu vietējos uzņēmumus un lauku sētas, pēc novada izveidošanas aizsāka skaistkalnietes Eleonoras Maisakas izveidotā uzņēmējdarbības atbalsta grupa. Tagad šī iniciatīva izaugusi līdz Uzņēmēju biedrībai, kas sadarbībā ar pašvaldību rīko pieredzes braucienus un lietišķas tikšanās. Šonedēļ noslēgusies aptauja, kuras mērķis ir noteikt, kādus profesionālās pilnveides kursus novada dome varētu organizēt vietējiem uzņēmējiem, stāsta pašvaldības projektu vadītāja Alīna Žukauska.
Vecumnieku floriste Līga Lauriņa atklāj – 90. gadu beigās hobija nodarbības ļāva viņai atrast īsto darbības virzienu. «Vecumniekos pabeidzu Iecavas floristes Ivetas Ceras vadītos kursus un turpināju pati vadīt nodarbības vietējiem interesentiem,» stāsta L. Lauriņa, kuras komanda pērn ieguva trešo vietu Ventspils floristu konkursā. «Man tā lieta bija pie dvēseles, tāpēc Rīgā pabeidzu Ritas Garaissils ziedu kārtošanas skolu, nokārtoju eksāmenus Amatniecības kamerā, tagad esmu floristikas amata meistare.»
«Kursi ir laba izvēle, lai cilvēks saprastu, ko vēlas darīt. Vajag izmēģināt visu, nav jābaidās. Nevajadzēs nožēlot, būs tikai noderīga pieredze. Piedāvājums ir plašs, mācības nav dārgas, ar projektu finansējumu tās nereti ir bezmaksas. Varu tikai ieteikt: laiskumu pie malas, ar čaklumu – uz priekšu!» ikvienam novēl uzņēmēja.
Pagastu norises
Ērika Našeniece, Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja:
– Bārbeles tautas namā regulāri notiek lauksaimnieku un mežsaimnieku mācības, grāmatvedības un citu uzņēmējiem noderīgu tēmu semināri. Pie mums uz mācībām brauc arī no citiem pagastiem, jo esam novada vidū. Bibliotēkā tiek rīkotas floristikas un citas praktiskas darbnīcas. Vasarā sociālais dienests organizēja psihologa konsultācijas, ko daudzi atzina par ļoti noderīgām.
Sarmīte Ķīse, Kurmenes pagasta tautas nama vadītāja:
– Mūsu pagastā pašlaik pieaugušo izglītības norišu nav, izņemot zemnieku un mežu īpašnieku seminārus dažas reizes gadā. Agrāk biedrība rīkoja kursus, cilvēki uz tiem nāca labprāt. Tiesa, vēl pirms pieciem gadiem Kurmenē iedzīvotāju bija vairāk, tagad grūti pateikt, cik apmeklētāju atnāktu uz mācībām. Neesmu arī saņēmusi lūgumus par kursu rīkošanu.
Laima Indriķe, Skaistkalnes kluba «Mēmelīte» dalībniece:
– Klubs pieaugušo kursus rīkojis vairāk nekā desmit gadu. Sākām ar uzņēmējdarbības pamatiem, bet tagad izmantojam katru iespēju uzaicināt meistaru, tiklīdz uzzinām ko aizraujošu. Vairāk rīkojam praktiskas darbnīcas, braucam arī uz Vecumniekiem, ja uz vietas nevaram savākt vajadzīgo dalībnieku skaitu. Šoziem darbnīcu tēma būs «Lelles dāvanās un telpu noformējumā». Kopīgi organizējam darbnīcas ar Biržu dāmu klubu vai nu Skaistkalnē, vai pie viņām Lietuvā. Piedalāmies Eleonoras Maisakas vecmāmiņu skolā vasarā.
Sandra Neliusa, Stelpes pagasta kultūras organizatore:
– Stelpē cilvēku nav daudz, tāpēc pie mums pieaugušo kursi nenotiek, bet ir liels piedāvājums Vecumniekos un Bārbelē, kurp varam cilvēkus aizvest ar pašvaldības transportu, ja kāds pauž interesi. Man neviens nav ieteicis te organizēt kādus kursus. Pati cenšos rīkot tikšanās ar cilvēkiem, kas var iedvesmot vai rosināt pārdomas. Kultūras sarīkojumi pagastā parasti ir kupli apmeklēti.
Iveta Radziņa, Valles pagasta pārvaldes vadītāja:
– Pēdējā laikā mūsu pagastā kursi ir retums. Ik pa laikam notiek kāds sociālā dienesta pasākums vai lauku un mežu konsultantu rīkotas mācības profesionāļiem. Ja būtu zināms, kādas tēmas cilvēkus interesē, varētu piestrādāt un savākt apmeklētājus. Tikai pielikt afišu – ar to nepietiek, dalībnieki jāuzrunā individuāli. Vairākums savu dzīvi sakārtojuši, papildina zināšanas un prasmes paši pēc savām vēlmēm.
Tālākizglītības kursi pedagogiem ar Vecumnieku novada domes finansējumu
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
