Asociācijā «Lauku ceļotājs» izdevās noskaidrot, ka tās izvirzītajiem standartiem neatbilst neviena mūsu rajona zemnieku saimniecība.
Asociācijā «Lauku ceļotājs» izdevās noskaidrot, ka tās izvirzītajiem standartiem neatbilst neviena mūsu rajona zemnieku saimniecība. Tūristiem apskatei tiekot piedāvāta vienīgi Jāņa Pastara zemnieku saimniecība «Bērziņi» Iecavas pagastā.
Katru dienu cauri Grenctāles robežpunktam Latvijā iebrauc krietns skaits ārzemnieku. Daļa no viņiem ir darījumu cilvēki. Dabas apstākļu dēļ tūrismam mūsu valstī ir izteikts sezonas raksturs, un visvairāk ārzemnieku Latviju apmeklē vasarā. Ārzemnieki labprāt atpūšas klusā vietā laukos vai pie jūras, viņi vēlas medīt un makšķerēt, tomēr viņi grib pansiju labā līmenī. Divas trešdaļas Latvijas robežu šķērsojušo ārzemnieku mūsu valstī nav pat nakšņojuši. Šie cilvēki pēc tūrisma statistikas metodikas datiem par tūristiem nav uzskatāmi, gluži tāpat kā tie, kuru atbraukšanas mērķis ir algots darbs vai mācības mūsu valstī.
Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērē vairāk naudas (ceļo turīgākie!) un uzturas ārvalstīs ilgāk nekā ārzemnieki Latvijā. 1996. gadā Latvijas tūristi ārzemēs pavadījuši vidēji 6,1 diennakti, bet ārvalstu tūristi Latvijā – tikai 2,9 diennaktis. Tūrisms ir tāda pati industrijas nozare kā jebkuras preces ražošana.
Lietuvā un Igaunijā tūrisma objekti izkliedēti pa valsti vienmērīgāk. Lietuvā parasti apskata Viļņu, Kauņu, Traķus, Klaipēdu, Igaunijā – Tallinu, Tartu, Igaunijas salas. Latvijā vairums apskatei piedāvāto vietu atrodas Rīgā un tās tuvumā, kur arī visvairāk apmešanās vietu, ēdināšanas uzņēmumu, izklaides piedāvājumu, kas garantē atbilstošu komfortu un pakalpojumu kvalitāti. Ārzemju viesi visbiežāk līdz šim izvēlējušies dažu dienu ceļojumu pa Latviju, apskatot Rīgu, Jūrmalu, Siguldu un arī Rundāli. Populārs ir dažu dienu ceļojums pa Baltijas valstu galvaspilsētām, nedēļas nogale Rīgā. Īpašu viesu pulku piesaista notikumi – Dziesmu svētki, festivāli.
1997. gada pirmajā pusgadā Latvijas viesnīcās no viesu kopskaita visvairāk – 14% – bijis Krievijas pilsoņu, arī Somijas (12%), Zviedrijas (11%), Vācijas (10%) un ceļotāji no Lietuvas (7%). Jācer, ka bezvīzu režīma ieviešana Latvijai ar 13 pasaules valstīm sekmēs arī tūrisma attīstību.
Latvijas robežu šķērsojušo personu skaits
(tūkst. cilvēku)
gads/cet. izbraukuši Latvijas iedzīvotāji iebraukuši ārzemnieki
1993. g. 2269 2446
1994. g. 1794 1944
1995. g. 1812 1633
1996. g. 1798 1750
1996. g. 1. cet. 294 288
1996. g. 2. cet. 478 450
1997. g. 1. cet. 344 350
1997. g. 2. cet. 489 492
(Skaitļi un dati no Latvijas Ekonomikas ministrijas ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību)
