Vecā gada pēdējās dienās redakcija saņēma Uzvaras vidusskolas kādas absolventes vēstuli ar aicinājumu cīnīties, lai latvju tauta nenogrimtu alkoholismā un nabadzībā.
Vecā gada pēdējās dienās redakcija saņēma Uzvaras vidusskolas kādas absolventes vēstuli ar aicinājumu cīnīties, lai latvju tauta nenogrimtu alkoholismā un nabadzībā. «Pērn jūnijā piedalījos kādas vidusskolas izlaiduma mielastā,» tā vēstules autore. «Tur alkoholu no kafijas krūzītēm malkoja skolotāji, vecāki, absolventi… Tas bija bēdīgs skats, jo labi apzināmies, kādas ir žūpības sekas – noziedzība, kropli bērni, jaundzimušo mirstības pieaugums. Rodas bažas par mūsu tautas nākotni. Kādēļ alkoholismu neizskaust jau ģimenē un skolā? Atjaunosim skolās Cerības pulciņus, lai ikvienu jau no mazotnes pasargātu no alkoholisma ļaunuma!
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1923. gadā, pēc daudzu progresīvu skolotāju un arī vienkāršu zemkopju ierosinājuma vairākās skolās nodibināja Cerības pulciņus. To biedri deva svinīgu solījumu nekad nelietot alkoholiskos dzērienus. Pulciņu pamatmērķis bija novērst alkoholisma cēloņus, kategoriski vēršoties pret reibinošo dzērienu lietošanu,» rakstīts vēstulē.
Pieminēto izlaiduma svinību apraksts pilnībā atbilst manam vidusskolas izlaidumam. Tas gan notika pavisam citā Latvijas malā un pirms astoņiem gadiem. Arī tur alkohola glāzes tukšoja gandrīz visi, bija tikai daži izņēmumi. Bija pienācis brīdis, kad arī skolas mācībspēki beidzot varēja vismaz vienu vakaru nekautrējoties «noplītēt» kopā ar saviem audzēkņiem. Diemžēl…
Domāju, ka vēstules autore veiksmīgi akcentējusi vienu no ceļiem, pa kuru izvest ļaudis no alkoholisma muklāja. Tas gan spējis pārāk dziļi sevī iesūkt daudzus dzīves noguruma māktus ļaudis, visbiežāk – uz neatgriešanos.
Neesmu grādīgo dzērienu cienītājs, tādēļ nevaru palūkoties uz šo problēmu alkohola atkarīga cilvēka skatījumā. Alkoholisms – slimība vai rakstura vājība – to lai spriež speciālisti. Varu teikt tikai vienu – stāvēt pāri alkohola kārdinājumam nozīmē dzīvot brīvi gan miesā, gan garā.
Acīmredzot ir svarīgi iemācīt domāt ar galvu jau no bērnu dienām, kad jaunais cilvēks vēl tikai atrodas uz savu nākotnes ceļu pārmijām. Te noteikti ir darbs psihologiem, pedagogiem, vecākiem. Kā palīdzēt pieaugušam cilvēkam atšķirt jēdzienus «iedzert» un «piedzerties»? Katram no mums ir dota iespēja izvēlēties. Un ir naivi cerēt, ka alkoholisms «nomirs» līdz ar «krutkas» tirgoņu un spirta kontrabandas apkarošanu. Tā ir tikai donkihotiska cīņa.
Varbūt ir vērts mums kopā ar lasītājiem izvērst diskusiju par to, kā līdzcilvēkiem rast spēku cīņai par skaidru galvu.
