Rit pavasaris pilnā plaukumā, spēcīgi aug rabarberi. Labprāt tos ēdam visa ģimene: uzputenis, ķīselis, rabarberu rausis, tas viss labi garšo.
Rit pavasaris pilnā plaukumā, spēcīgi aug rabarberi. Labprāt tos ēdam visa ģimene: uzputenis, ķīselis, rabarberu rausis, tas viss labi garšo. Arī skābenes neatpaliek kā iecienīts uzturs. Ar to saistās atmiņas, kā Sibīrijā ķīseli vārījām.
Kad atnāca pavasaris, savvaļā stepē auga skābenes. Tās nebija sliktākas par mūsu dārziņos kultivētām. Arī sīpolloki bija vareni. Cik ilgi ēdīsi skābeņzupu, sākām vārīt saldo ēdienu. Protams, attiecības vairs neatceros. Darījām tā: applucinātas skābenes tika saldinātas ar cukuru un pievienota ciete. Iznāca kolosāls ķīselis. Plīts istabā nebija, vasarā ēst varēja vārīt ārā, apmēram tā, kā te ekskursijās dara uz ugunskura. Katliņš nomelnējis, mazliet smaržo pēc dūmiem, bet garšīgs gan šis ķīselis bija toreiz, pirms 50 gadiem, pat bez putukrējuma.
