No 2002. gada 1. janvāra valstī spēkā stājies jaunais «Komerclikums».
No 2002. gada 1. janvāra valstī spēkā stājies jaunais «Komerclikums». Līdzšinējā Latvijas likumdošana, kas regulēja komerctiesības, bija pieņemta deviņdesmito gadu sākumā, kad šīs attiecības tikko sāka attīstīties.
Darbojās atsevišķi likumi, kuru uzdevums bija nodibināt tiesisko regulāciju dažādām uzņēmējdarbības formām, to reģistrācijas kārtību, iekšējās attiecības, kā arī vispārīgas attiecības ar trešajām personām.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja MAIJA CELMIŅA skaidro, kāpēc bija nepieciešams veikt tik radikālas reformas šajā jomā:
«Līdzšinējie likumi paredzēja lielu uzņēmējdarbības formu skaitu. Ārvalstu eksperti bija norādījuši, ka tik liels skaits raksturīgs postsociālisma valstīm, kur notikusi strauja pāreja uz tirgus ekonomiku. Attīstītajās valstīs šis skaitlis ir no četri līdz septiņi. Laikam ejot, atsevišķi uzņēmējdarbības likumi tikuši grozīti, neievērojot to savstarpējo saikni, radot nepamatotas atšķirības pamatnostādnēs. Šo likumu izstrādāšanas laikā nebija nepieciešamības ņemt vērā Eiropas Savienības (ES) direktīvas, līdz ar to normas daudzos gadījumos ļoti atšķiras no ES direktīvu prasībām. Ir vēl dažādi nosacījumi, kāpēc bija nepieciešami grozījumi likumdošanā.»
Ko atrisina Komerclikuma pieņemšana?
– Novērš principiālas un terminoloģiskas pretrunas komerctiesību aktos, vienkāršo komercattiecību jomu. Saskaņo komercdarbības reglamentāciju ar ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām. Vienota Komerclikuma gadījumā tas ir daudz vienkāršāk, nekā izdarot grozījumus esošajos likumos. Mēs arī tuvināmies citu valstu praksei gan Eiropas (Vācija, Francija, Čehija u.c.), gan Baltijas (Igaunija) mērogā. Tas savukārt Latvijas tiesu sistēmu padarīs atpazīstamu ārvalstu investoriem. Vienots Komerclikums ir daudz ērtāks arī no lietotāju viedokļa.
Īsi pastāstiet, kāda ir Komerclikuma reformas būtība?
– Likums efektīvāk aizsargā mazākumakcionārus, kreditorus un trešās personas.
Ko jaunais likums reālu dos, piemēram, kādas nelielas Bauskas SIA īpašniekam?
– Arī nelielai Bauskas SIA ir partneri, tātad Komerclikums aizsargās tās intereses, tāpat tai būs daudz plašāka informācija par partneru saimniecisko darbību. Komerclikums paredz, ka visi Komercreģistra ieraksti tiek publicēti oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Tāpat Komerclikums paredz iespēju izdot prokūru, lai dotu tiesības kādam pārvaldīt SIA. Šis pilnvarojums no juridiskā viedokļa ir daudz drošāks nekā līdz šim esošās pilnvaras.
Patlaban ir 17 uzņēmējdarbības formas, pēc jaunā Komerclikuma paliks piecas.
– Mums turpmāk būs individuālie komersanti, pilnsabiedrības, komanditsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS).
Ko darīt uzņēmējsabiedrībām, kuru uzņēmējdarbības forma neatbilst Komerclikuma noteikumiem?
– Šīs uzņēmējsabiedrības līdz 2004. gada 31. decembrim ir vai nu jāpārveido, mainot uzņēmējdarbības formu uz tādu, kas atbilst Komerclikuma noteikumiem, jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā, vai arī jālikvidē.
Visu pārejas posma laiku (līdz 2004. gada 31. decembrim), kamēr uzņēmums vēl nav pārveidots un ierakstīts komercreģistrā un nav arī likvidēts, tas turpina darboties atbilstoši likumiem, saskaņā ar kuriem tas ir dibināts. Obligātā prasība par pārveidošanos vai likvidāciju neattiecas uz kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām. Nav jāpārreģistrē arī tie individuālie uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību likuma «Par amatniecību» izpratnē, vai kuru darbība neatbilst Komerclikuma 75. panta kritērijiem.
Kas jādara, lai UR reģistrētu SIA varētu ierakstīt komercreģistrā?
– Ir izstrādāta noteikta secība, kā jārīkojas. SIA pārstāvji ar šo kārtību var iepazīties gan UR interneta mājas lapā , arī mūsu reģionālajās pārstāvniecībās. Bauskas un Jelgavas rajona uzņēmēji izvērstāku informāciju var iegūt Bauskas reģionālajā nodaļā Bauskā, Uzvaras ielā 3.
UR Bauskas reģionālās iestādes vadītāja Ligita Dāboliņa «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka rajonā vēl neviens komersants nav pārreģistrējis savu uzņēmumu. Toties interese ir, daudz jautājumu tiekot uzdots pa telefonu, cilvēki ierodas personīgi. Kopumā komersanti pret jauninājumiem izturoties ar sapratni.
Fakti
«Komerclikums» sastāv no trim daļām.
A daļa – «Komercdarbības vispārīgie noteikumi». Šajā daļā tiek regulēti pamatinstitūti un pamatjēdzieni – komersants, komercdarbība, firma, uzņēmums, komercpilnvaras utt.
B daļa – «Komersanti». Šeit ir runa par dažādiem komersantiem – individuālo komersantu un visu veidu komercsabiedrībām.
C daļā tiek regulēta komercsabiedrību reorganizācija – apvienošana, sadalīšana un pārveidošana.
