Nosvinēti saulgrieži, Līgo, Jāņi pagāniskās un neopagāniskās (tas ir kristīgās baznīcas jaunieviestais formulējums) vai kristīgās tradīcijās. Neinteresējos īpaši par folkloru, taču ik gadu Zāļu dienā veicu rituālu – izeju Bauskas apkaimes pļavās, lai saplūktu trejdeviņas jāņuzāles. Ciparus vienkārši sareizinu, un man iznāk 27 dažādu augu nosaukumi.
Kas zina, varbūt mans ieradums ar laiku tiks formulēts kā neopagānisma atsevišķs paveids? Bet šoreiz tēmas fokuss ir gluži cits. Kopš dzīvoju Bauskā, šovasar pirmo reizi daļu sava jāņuzāļu pušķa nopirku tirgū. Tāpēc, ka Bauskas areālā dabisko pļavu vairs nav. Protams, kāds man ieteiks aizbraukt uz Plūdoņa «Lejeniekiem» vai citu attālu vietu. Bet mans rituāls ir iet kājām, lēni izsmaržojot un izvēloties augus pilsētas tuvumā.
Bauskas apkārtnē pļavas ir pārvērstas par lauksaimniecībā intensīvi izmantojamām platībām, bet Mūsas kreisā krasta ielejas daudzviet pieder privātīpašniekiem. Toties publiski lietojamā josla no Mūsas gājēju tiltiņa līdz Ķirbaksalai ik vasaru tiek «noskūta» kā veca vīra pakausis.
Ne velti «Bauskas Dzīves» jautājumu sadaļā vēl maijā iedzīvotāji šo jautājumu akcentēja, bet atbilde izrādījās komiska. Tika solīts, ka pašvaldība upmalā iesēs pļavu augus. Manuprāt, nostādne ir absurda – paši iznīcinām augu daudzveidību, bet nežēlojam naudu sēklu iegādei. Kas zina, vai tās vispār sadīgs? Jā, savulaik tieši Mūsas terase Krasta ielā bija tā, kur varēja saplūkt pat trejdeviņas jāņuzāles. Un vēl kāds novērojums – pirms jebkuriem svētkiem pilsētā vīri ar pašgājēju pļāvēju robotiem spēlējas kā mazi puikas un nopļauj visu, kas ārkārtīgi sausajā laikā tomēr būtu saudzējams.