«Neapšaubot tautā glabātās atmiņas par Grenctāles muižas lielmātes un Budbergas Grotūžu zvērībām, vēlos pastāstīt arī mana tēva māsīcas Melitas Lilijas Mailovičas, dzimušas Šalts (1913–2002), atmiņas,» raksta bijušais brunavietis Ilmārs Šalts.
“Neapšaubot tautā glabātās atmiņas par Grenctāles muižas lielmātes un Budbergas Grotūžu zvērībām, vēlos pastāstīt arī mana tēva māsīcas Melitas Lilijas Mailovičas, dzimušas Šalts (1913–2002), atmiņas,” raksta bijušais brunavietis Ilmārs Šalts.
– Radiniece atcerējās, ka vecāku – Kārļa un Natālijas Šaltu – kāzās ap 1906. gadu viesu vidū bijusi arī Grenctāles muižas īpašnieku meita baronese Bistrama. Viņa jaunajam pārim uzdāvinājusi melnu zirgu, kas, Šaltiem dzīvojot pagasta “Pelēs”, kalpojis ilgus gadus.
Pieminot savu vecāku kāzas un baronesi, Melitas tante atcerējās vēl kādu kāzu viesi – vietējo tirgotāju ebreju Mozu Pokempneru. Šaubos, vai kāds grenctālietis vēl atceras pašu Mozu, bet vecākiem atmiņā būs palikuši viņa dēli Meiris un Kaiķels. Brāļi no vietējiem zemniekiem iepirka visu – cūku sarus, olas, aitādas un mājlopus –, ko Bauskā izdevīgi pārdeva. Pokempneru ģimenei liktenīgs bija 1941. gads, viņus nogalināja vācieši.
Cauri Grenctālei braucot Bauskas virzienā, Pokempneru sēta redzama šosejas kreisajā pusē, tā ir pēdējā māja Panemunes pagastā. Agrāk gar Mozus veco stadulu bijusi Kauņas un Kurzemes guberņas robeža, turpat netālu plūst Ceraukstes upe. Vietas nosaukums Grenctāle veidojies, apvienojot divus vācu valodas vārdus “Grence” (‘robeža’) un “Tal” (‘ieleja, leja’).
