Iedzīvotāja vēlas rast risinājumu šādai problēmai: «Dzīvoju mājā, kuras īpašnieks nedzīvo Latvijā un par savu īpašumu nav licies ne zinis. Mājai ir pārvaldniece, kura jau ir gados, un viņa baidās par to, kas notiks pēc viņas nāves. Viņa ir rakstījusi vēstules un zvanījusi īpašniekam, bet no viņa nav nekādas atbildes. Vai ir kāda likumīga iespēja, kā iegūt šo māju, ja īpašnieks neizrāda interesi?»
Zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles skaidrojums:
– Izklāstītajā situācijā svešas personas īpašumu cita persona var iegūt uz līguma, mantojuma tiesību vai uz tiesas lēmuma pamata.
Līgums par īpašuma iegūšanu
Visbiežāk par īpašuma iegūšanu tiek slēgti pirkuma, maiņas, dāvinājuma vai uztura līgumi. Lai noslēgtu līgumu par īpašuma iegūšanu, jābūt īpašnieka piekrišanai šo īpašumu nodot citai personai. Tas nozīmē, ka īpašnieks pats vai viņa pilnvarota persona, kurai no-tariāli apliecinātā pilnvarā ir dotas tiesības šo īpašumu atsavināt, slēdz ar ieguvēju darījumu, par kādu viņi ir vienojušies. Šajā gadījumā tas varētu būt pirkuma līgums, kurā ar īpašnieku jāvienojas par pārdoto īpašumu vai tā daļu, par pirkuma maksas apmēru, samaksas kārtību un noteikumiem, par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Likumīgs īpašnieks ir tikai tas, kura īpašuma tiesības uz iegūto īpašumu ir nostiprinātas Zemesgrāmatā.
Savukārt, ja pats īpašnieks nomirst, viņa vietā nāk un ar īpašumu rīkojas mantinieki. Mantinieki var mantot pēc likuma – bērni, mazbērni, laulātie. Ja bērnu vai mazbērnu nav, viņu vietā manto mirušā īpašnieka vecāki, brāļi, māsas vai pirms viņa mirušo brāļu un māsu bērni vai, ja to nav, – tālāki mantinieki. Tāpat īpašnieks savam nāves gadījumam var gatavot testamentu vai slēgt mantojuma līgumu un par mantinieku iecelt personu, kura var nebūt īpašnieka radinieks.
Lai iegūtu īpašumu uz tiesas lēmuma pamata, ir jābūt strīdam par īpašuma tiesībām uz īpašumu vai par parādiem, kurus īpašnieks nav samaksājis un tiesas ceļā šie parādi tiek piedzīti, pārdodot īpašumu izsolē. Īpašuma ieguvējs būs tā persona, kura izsolē nosolīs augstāko pirkuma maksu.
Kāpēc neatbild?
Izklāstītajā gadījumā pārvaldniecei būtu jātiek skaidrībā, kāpēc īpašnieks neatbild uz zvaniem un vēstulēm, jāmeklē viņa radinieki vai personas, kuras var sniegt informāciju par to, kas noticis ar īpašnieku vai kā viņš vēlas ar īpašumu turpmāk rīkoties – turpināt izīrēt vai varbūt pārdot.
Ja īpašnieks ir miris un nav zināmi viņa mantinieki, tad manta piekrīt Latvijas valstij. Mantojuma lietas Latvijā ved zvērināti notāri. Mantojuma lietu, uzrādot miršanas apliecības oriģinālu, var sākt arī kreditori, iesniedzot zvērinātam notāram kreditora pretenziju par to summu, kādu īpašnieks viņiem ir faktiski un pierādāmi parādā, lūdzot zvērinātu notāru izsludināt mantojuma atklāšanos un uzaicinot mantiniekus. Būtiskākais šajā gadījumā ir saņemt no ārvalstīm īpašnieka miršanas apliecības dokumentu, tam jābūt legalizētam likumā noteiktā kārtībā. Šādos gadījumos svarīgi zināt, ka zvērināts notārs neapstiprina kreditora tiesības saņemt norādīto summu, bet informē par šādu parādu mantiniekus. Ja manta piekrīt valstij, tad valsts atzīst tikai tādas kreditora pretenzijas, kuru pamatā ir notariāls akts, tiesas nolēmums vai prasījums ir nodrošināts ar ķīlu vai hipotēku publiskos reģistros. Kad manta piekrīt valstij, valsts var šo īpašumu pārdot likumā noteiktajā kārtībā.
