Pieļaujot, ka ticat mistiskiem un grūti izskaidrojamiem notikumiem, iespējams, būsit pamanījuši dienu, kura pagājušajā nedēļā bija īpaša.
Pieļaujot, ka ticat mistiskiem un grūti izskaidrojamiem notikumiem, iespējams, būsit pamanījuši dienu, kura pagājušajā nedēļā bija īpaša. Trešdien, 20. februārī jeb 2002. gada 20. 02, kad vienu minūti arī pulkstenis rādīja 20.02, laika rādītāji bija nostājušies kā planētas – rindā. Iepriekš tā esot bijis tikai pirms 1000 gadiem! To apgalvoja radio SWH rīta pārraides varoņi Fredis un Ufo.
Tieši šajā dienā un īpašajā stundā biju Nacionālajā teātrī, lai skatītos rokoperu «Sfinksa». Izrāde par pareģa mistisko personu un traģisko dzīvi esot pilnībā izpārdota līdz marta beigām.
«Nē, manis nav, es esmu izdomāts,» – tā izrādes beigās dzied Finka tēlotājs Ivars Stonins. Bet izrādes kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone programmiņā uzkurina intrigu: «Katru reizi, kad mūsu saruna beidzās, lija lietus un plosījās negaiss. Māra stāstīja dīvainu stāstu par baltiem cimdiem un viņas nodegušo māju. Lūsēnam bija pazudušas notis. Es klusēju un pilnībā izbaudīju māņticības burvību. Pazīstiet sajūtu, kad kāds vada jūsu roku?»
Pakrūti kņudināja nojausmas, taču izrāde notika bez misēkļiem, kafija garšoja kā arvien, un kūkā neuzkodu ne zirni, ne santīmu, pat ne apmetuma gabaliņu no teātra griestiem. Aplausi pēc izrādes kāpa augšup līdz pat otrā balkona pēdējai rindai, tomēr lielā lustra pat nesašūpojās.
Taču Finks nebūtu sev uzticīgs, ja neliktu par sevi domāt. Ne tikai vēsturē vien, arī tagad notiek ar parasta cilvēka prātu grūti izskaidrojamas lietas.
Bauskas slimnīcā 18. februārī tika uzteikts darbs dakterei, ģimenes ārstei un arī darbinieku arodbiedrības komitejas priekšsēdētājai Lijai Krūmiņai. Administrācijai viņa bija īsts dadzis biksēs, un uzteikums it kā pielicis punktu notikumiem pirms mēneša. Izrīcība tiešām pārsteidz ar izdomu, jo janvārī izdotajā rīkojumā par terapijas nodaļas pārcelšanu uz infekcijas slimību nodaļas ēku bijuši ierakstīti visi, izņemot divas dakteres – Liju Krūmiņu un Mariju Bosko. Direktores izdotu rīkojumu, rokai nedrebot, parakstījusi arī galvenā ārste. Noticis tā, it kā ne tikai darba likumdošanas, bet arī abu dakteru vispār nemaz nebūtu bijis. Kurš slimnīcas darbinieks paliks aiz strīpas nākamais, vai šis jautājums nebiedē?
Joprojām domāju arī, kas notika Bauskas Domes sēdē 21. februārī, tik svarīgajā balsojumā par budžetu. Nespēju saprast tos četrus deputātus, kuri savu attieksmi pauda atturoties. Viņi bija ne «par», ne «pret», bet – «nekā». It kā paši nebūtu piedalījušies komisiju sēdēs, spriešanā, vērtēšanā, diskusijās, strīdos. It kā viņi šī budžeta skaitļus sēdē redzētu pirmo reizi. It kā to nemaz nebūtu bijis. Ko esam ievēlējuši pilsētas vadībā?
Abi gadījumi ir tā vērti, lai tos turpinātu pētīt un rakstītu plašāk un pamatīgāk. Ja vien izdotos saprast, kas vadījis atbildīgo personu roku. Varbūt Finks?
