Deputātu prognozēto mierīgo vasaru šonedēļ iztraucēja zemnieki, pieprasot valdībai pildīt likumus. Tā gan nav pirmā reize, kad valdība kļūst par Saeimas ķīlnieci, jo pieņemti neizpildāmi likumi.
Deputātu prognozēto mierīgo vasaru šonedēļ iztraucēja zemnieki, pieprasot valdībai pildīt likumus. Tā gan nav pirmā reize, kad valdība kļūst par Saeimas ķīlnieci, jo pieņemti neizpildāmi likumi.
Savulaik tika publicēti valdības izstrādāti plaši noteikumi par atvieglojumiem, piemēram, zāļu iegādē politiski represētajiem un citām iedzīvotāju grupām. Medicīniskajam nodrošinājumam sarūkot, ārsti vairs nevar izrakstīt zāles ar atvieglotiem noteikumiem, jo gluži vienkārši tam nav naudas. Par to raksta prese, runā mediķi. Tas ir jāsaprot un jāpieņem par nenovēršamību, jo nevar iedot to, kā nav. Arī skolotājiem solītā un likumā paredzētā algu pielikuma nebūšot, jo neesot naudas. Tās trūkst plānotajām operācijām, un veidojas pacientu rinda vairākiem gadiem uz priekšu.
Naudas netrūkst vienīgi visu līmeņu deputātiem. Lasīju «Bauskas Dzīvē», ka arī mūsu Domes deputāti par kalpošanu vēlētājiem saņem no 400 līdz 800 latiem gadā. Cik man zināms, visas sēdes notiek darba laikā, par ko deputāti tiek atalgoti savās darbavietās līgumā noteiktā kārtībā. Pret to nebūtu nekas iebilstams, jo samaksu deputātiem acīmredzot nosaka likums. Paliek vienīgi jautājums: kāpēc naudas netrūkst deputātiem (dzird, ka tautas kalpi Saeimā sev piemetīšot pa simtniekam, jo dzīvot kļūstot grūtāk!), ministriju un citu valsts finansētu iestāžu darbinieku atalgojumam, telpu iekārtošanai «kā visur pasaulē», saunas un džakuzī ieskaitot, bet katastrofāli trūkst likumā noteikto līdzekļu zemniekiem, skolotājiem, mediķiem un citiem «mirstīgajiem»?
Viena Domes vai Saeimas deputāta prombūtne valsts vai pilsētas mērogā nav pamanāma, bet viena skolotāja vai ķirurga «iztrūkums» var radīt neparedzamas sekas. Savulaik saimnieki vispirms samaksājuši strādniekiem jeb puišiem un meitām un tikai tad rēķinājuši, kas paliek pašiem. Valstī viss notiek ačgārni.
Pirms pašvaldību vēlēšanām deputātu kandidāti solīja regulāri tikties ar iedzīvotājiem un nodrošināt pilnīgu darbības atklātumu. Diemžēl tā nenotiek vis. Nezinām, piemēram, Domes revīzijas komisijas pārbaužu (ja tādas notiek) rezultātus pašvaldības uzņēmumos. Svarīgi būtu zināt, ko konkrēti pilsētai vai pagastam devušas ārzemju vizītes un pārrunas ar viesiem no citām valstīm, kādi, cik lieli un ar kādiem noteikumiem ir ņemti kredīti. Gribētu dzirdēt arī katra deputāta pašvērtējumu, vai 50, 70 un vairāk latu mēnešalgas «pielikums» ir godam nopelnīts.
A. S. Bauskā
