Pēc austrumu kalendāra šis ir Ugunīgās cūkas gads. Tas gan sāksies tikai 17. februārī, taču tautā mēs jau no pirmdienas uzskatām, ka esam atvadījušies no Suņa un dzīvojam Cūkas gadā.
Pēc austrumu kalendāra šis ir Ugunīgās cūkas gads. Tas gan sāksies tikai 17. februārī, taču tautā mēs jau no pirmdienas uzskatām, ka esam atvadījušies no Suņa un dzīvojam Cūkas gadā.
Īsi pirms gadumijas “Bauskas Dzīve” apmeklēja kādu rukšķētāju mītni, zemnieku saimniecības “Kraujas” fermu Codes pagastā. “Te man mīt 170 rukši, jaunākie ir pāris dienu veci – Ziemassvētku sivēni,” stāsta saimniece Gunta Čepuka.
“Kādreiz turēju arī liellopus, tomēr tad vienmēr esi “govij pie astes piesiets”. Cūciņas barojot, režīms tik strikti nav jāievēro. Taču arī šis darbs ir smags, ja neizmanto modernās tehnoloģijas.
Z/s “Kraujas” rukšus baro galvenokārt ar pašaudzētajiem graudiem, sivēniem nedaudz dod arī kombinēto lopbarību. Nekādus ķīmiskos uztura bagātinātājus, dzīvās masas pieauguma stimulētājus te neizmanto. “Nepārzinu visas tās ķīmijas, un man nemaz to nevajag. Izmantoju Jaunpils ciltslietu stacijas sēklu, bekons izaug piecos mēnešos,” stāsta saimniece.
Ilgus gadus barojot rukšus, G. Čepukai ir arī savi secinājumi par šiem mājlopiem. Cūkas ir ļoti tīrīgi dzīvnieki. Tās aizgaldā nodalījušas vietu ēdamzonai, tualetei, atsevišķā stūrītī iekārtota miga gulēšanai. Cūkas ir rūpīgas mammas, ļoti uzmana un sargā savus sivēnus. Par viņu gādību liecina arī amizantā noskaņa, kas valda sivēnu mielošanās laikā – kamēr saime ēd, galds runā. Cūkām labāk patīk dzīvot siltā kūtī, jo tad tik daudz enerģijas nav jātērē ķermeņa sasildīšanai, uzņemto barību var izlietot augšanai.
Latvijas tirgus ar vietējo cūkgaļu pašlaik tiek nodrošināts par 60 procentiem. Tāpēc cūkkopība uzskatāma par perspektīvu nozari.
Cūkgaļu iedzīvotāji var iegādāties tirgos, veikalos. “Man tas ir tā ierasts – katru sestdienu iet uz tirgu un nopirkt nedēļai kādus gaļas gabalus. Lai arī esmu lielveikalu atbalstītāja, tur parasti iegādājos visus nepieciešamos produktus, tomēr svaigu gaļu vienmēr pērku tikai tirgū. Tas man tāds kā obligāts rituāls,” stāsta baušķeniece Sarmīte.
