Beļģiju dēvē par Eiropas sirdi, jo tā atrodas kontinenta centrā.
Beļģiju dēvē par Eiropas sirdi, jo tā atrodas kontinenta centrā.
Ja šīs valsts pilsētas – Briseli un Brigi – salīdzina ar sirdi, tad pirmā ir plaša, bet otrā – skaista, cēla, mazliet salta, bet bezgala skaista.
Latvieši no… Āzijas
Bija dzirdēts, ka Briselē lietus mēdzot līt pat no skaidrām debesīm, piepeši un negaidot. Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no lietainākajām vietām Eiropā, tāpēc suvenīru veikalos tirgotie tumšzilie lietussargi nav nejauša prece.
Deviņi Latvijas žurnālisti Briselē ieradās 30. septembrī krietni pēc pusnakts. Nelija. Apmetāmies līdzās slavenajam Atomiuma muzejam (veidots no «atomiem»), viesnīcā «Heysel», kuras darbinieks sagādāja pirmo pārsteigumu. Nakts vidū viņš zvanīja uz numuru LNT žurnālistam Ivo Jurkānam, lai apvaicātos, no kurienes mēs īsti esam. Vai Latvija atrodoties kaut kur Āzijā?
Ar mūsu valsts tēlu pasaulē laikam kaut kas īsti nav kārtībā, jo, piemēram, par Lietuvu viesnīcniekam paskaidrot neko nevajadzēja. Vai mūs atpazīt palīdzēs Eirovīzijas konkursam veidotais Latvijas logo – zeme, kur dzied?
Akmens un gaismas brīnums
Briseles simbols ir skulptūra – čurājošs puisēns. Tas vēstī par Briseles iemītnieku draiskulīgo dabu. Leģenda stāsta, ka puisēns ar savu čurāšanu spējis nodzēst liesmas, kas varējušas aprīt Briseli. Dziļāk pilsētas kvartālos atrodas arī čurājošas meitenītes skulptūra. Lūk, ideja par dzimumu līdztiesību! Taču biju lieciniece tam, ka vairāki vīrieši, ieraugot meitēnu, sāka skaļi smieties. Vai savā vīrišķā pārākuma apziņā?
Ģildes ēkas, kuras izvietotas apkārt Lielajam laukumam (Grand Place), pazīstamas kā skaistākās baroka fasādes Eiropā. Vakara tumsā Lielajā laukumā mēs vērojām gaismas mūzikas izrādi. Turklāt tas bija jau vasaras sezonas noslēgums, kad akmens mežģīnēm rotātās pils sienas suģestējošās Vangeļa mūzikas skaņās iegaismojās varavīksnes krāsās. Veroties pasakainā skaistumā, jūtot apkārtējo labvēlību, ēdot beļģiem raksturīgu ēdienu – gliemjus, baudot viņu alu, pieķēru sevi pie domas – tiešām jūtos kā eiropiete.
Līdz ceļgaliem pilīs
Būt piederīga Eiropai vēlējos, apskatot Mini – Eiropu (Mini – Europe). Tas ir visskaistākais miniatūru parks Eiropā, kurā atrodami 350 Eiropas Savienības valstu arhitektūras pieminekļu modeļi. Parkā bija daudz skolēnu, kuriem tur notika ģeogrāfijas stunda. «Lielisks veids zināšanu apguvei!» uzsvēra kolēģe Ina Strazdiņa no «Talsu Vēstīm».
Pirms brauciena studiju biedrene bija piekodinājusi, lai cenšos izbaudīt Briseles nakts dzīvi. Taču pēc garā pārbrauciena autobusā kājas man bija piepampušas kā vecmāmiņai, tāpēc biju laimīga vakarā iekrist viesnīcas gultā. Taču pie brokastu galda kolēģis radiožurnālists Aleksandrs Rastopčins uzbūra tādu nakts dzīves ainu vietējā krodziņā, ka kļuva pat mazliet žēl, ka padevos spēku izsīkumam. Stāstījumā bija jūtama pilsētas vienkāršo ļaužu elpa – pusmūža sieviete, baudot alu un ar pleijeru klausoties mūziku, melnīgsnējs vīrietis, kurš ietur naksnīgu maltīti, un ielasmeita, kura pie kafijas tases brīdi atpūšas no sūrā darba.
Atzīšos – pēc trim Briselē pavadītām dienām bija žēl aizbraukt, bet līdzīgi daudziem ceļotājiem iekritu māņticības valgos un jo centīgi noglaudīju purniņu sunītim, kas atveidots uz vienas no Lielā laukuma ēkām. Sunītis mirdz, jo, kurš tam noglaužot purniņu, tas Briselē atgriežoties vēlreiz…
Ne tikai saule vien
Dodoties mājup uz Latviju, žurnālistu autobuss devās uz Ziemeļjūras pusi. Tur atrodas Brige – pasakaini skaista viduslaiku pilsētiņa. Tā slavena ar saviem rokdarbiem, jo patiesībā tieši šeit izsenis tapušas slavenās Briseles mežģīnes, zināja teikt kolēģe Inga Muižniece.
Brigi sauc arī par ziemeļu Venēciju, tūristi to parasti aplūko, ar laivu izbraucot pa pilsētas kanāliem. Tieši tur mūs beidzot noķēra lietus, pamatīgs, nežēlīgs, turklāt tieši uz ūdens esot. Taču beļģus tas nepārsteidz, jo katram laivā braucējam tiek izsniegti lietussargi. Kad, gana izlijuši, piestājam krastā, arī lietus ir mitējies, liekas – tas ir kāds šova elements, lai mēs neaizmirstu, ka Beļģijā nav tikai saulainas dienas vien.
Vērojot Briges skaistumu, brīžiem aizrāvās elpa. To varētu salīdzināt ar skaistu un nepieejamu sievieti. «Brige ir auksta, tukša un neapdzīvota,» sprieda laikraksta «Rīgas Balss» žurnāliste Anna Žīgure. Taču man šķita, ka pilsēta ar nolūku veidota par tūristiem pievilcīgu objektu, un tas dod pilsētniekiem darbu un iztikšanu.
Kanālmalas mājām vakarā logu «acis» bija tumšas, jo drēgnajos namos dzīvot nevienam nav prieka… Piepeši tik ļoti gribējās uz mājām, kuras varbūt nav tik skaistas, toties ar gaismu logā.
***
Fakti
Beļģija
Galvaspilsēta – Brisele.
Platība – 33100 km².
Iedzīvotāji – 9978681.
Oficiālās valodas – franču, vācu, holandiešu.
Politiskā sistēma – konstitucionāla monarhija.
Rakstītpratēji – 99% iedzīvotāju.
Vidējais mūža ilgums – 76 gadi.
Iedzīvotāju skaits uz vienu ārstu – 310.
Televizoru skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 450.
Izdevums «Lielā ilustrētā enciklopēdija»
