Latvijas Nacionālais konvents ir jauns veidojums, tas pirmo reizi kopā sanāca pagājušajā nedēļā, 9. maijā.
Latvijas Nacionālais konvents ir jauns veidojums, tas pirmo reizi kopā sanāca pagājušajā nedēļā, 9. maijā.
Nacionālā konventa darbā piedalījās Latvijas Saeimas un valdības pārstāvji Eiropas konventā, kā arī dalībnieki no visiem mūsu valsts reģioniem. Bausku un rajonu pārstāvēja pilsētas Domes priekšsēdētā- ja Ārija Gaile, rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Viens no Nacionālā konventa mērķiem – papildināt diskusiju Latvijas sabiedrībā par valsts nākotni paplašinātajā Eiropas Savienībā (ES). Gan Ā. Gaile, gan A. Okmanis «Bauskas Dzīvei» atzina, ka neredz Latvijai mūsdienu situācijā citu attīstību kā vien Eiropas Savienībā.
Konventā runātāji pārsvarā pauda eirooptimistu viedokli. Diskusijas vadītāji aicināja runāt arī eiroskeptiķus, bet tādi neuzradās. «Bauskas Dzīve» gan ievēroja, ka viens no mūsu valstī populārākiem eiroskeptiķiem jurists Aivars Borovkovs Latviešu biedrības nama Zelta zāli atstāja krietnu laiku pirms konventa darba beigām.
Rēzeknes augstskolas rektores R. Silinēvičas teiktajā izskanēja doma, ka skaidrojumos par ES netiek runāts par šīs valstu savienības trūkumiem. Konvents lūdza Edvīnu Inkēnu, Latvijas Saeimas pārstāvi Eiropas konventā, nosaukt, ko Latvija zaudēs, iestājoties ES. Daži no viņa izteikumiem:
«Zaudēsim brīvās tirdzniecības līgumus, piemēram, ar Ukrainu; lauksaimniecība kā ražošana būs kvotēta, tas ir arī mīnuss; zaudēsim simtus mazo lopkautuvju, to garāžu kautuvju; stipri cietīs Latvijas cūkkopība; piens kļūs dārgāks.»
Ja sabiedrība pateiks «nē»
Kas notiks nākamajā dienā, nākamajās nedēļās pēc referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ja sabiedrība tajā būs pateikusi «nē» Eiropas Savienībai? Šādu jautājumu konventā izvirzīja un uz to arī atbildēja Roberts Zīle, Latvijas valdības pārstāvis Eiropas konventā.
Viņa teiktais: «Es nepretendēju, ka varu paredzēt visu, taču kā ekonomistam daži secinājumi par negatīva referenduma sekām man ir.
Acīmredzot paaugstināsies kredītu procenti bankās, jo Latvijai kā «neeiropas» valstij pieaugs lata kursa risks. Latvijā samazināsies tiešās investīcijas, kas ietekmē jaunu darba vietu rašanos – no vienas puses, taču, no otras puses, var ietekmēt arī lata kursu, ja centrālajai bankai pietrūkst ārējo rezervju. Var gadīties, ka nāksies domāt par lata devalvāciju, ko tas nozī- mē iedzīvotājiem Latvijā man laikam nav jāstāsta. Valdībai naudu aizdos par lielākiem procentiem. Lai tos atdotu, parādu nasta būs jāuzkrauj nākamajām paaudzēm vai arī jāsamazina budžeta izdevumi pašiem. Tajā skaitā – mazāk naudas varēsim atļauties veselības aprūpei vai, piemēram, izglītībai.»
Pārdot nevarēsim vairāk
«Neesot Eiropas Savienībā, ar Eiropu varēsim turpināt tirgoties saskaņā ar noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, taču pārdot nevarēsim vairāk. Kamēr paši turpināsim pildīt kvotas, Latvijā netraucēti ienāks Eiropas preces. Kāds varbūt teiks – mēs varētu atteikties no šī līguma, taču tad savas zivis varēsim vest vienīgi uz Austrumu pusi, bet ar ko tas beidzās 1998. gada martā un augustā, es domāju, rūpnieki nav aizmirsuši.
Tāpat daži noteikti vēl atceras, kā uz Igauniju savulaik braukts pēc desām, negribētos šīs sajūtas piedzīvot vēlreiz pēc tam, kad no Ainažiem līdz Alūksnei tiks novilkta Eiropas Savienības robeža.
Tas viss var notikt, ja Latvijas iedzīvotāji nobalsos pret Eiropas Savienību,» tā R. Zīle.
