Aizvien vairāk iedzīvotāju pēdējo gribu apliecina testamenta vai mantojuma līguma formā. Pie Latvijas notāriem noformēto testamentu skaits ik gadu pieaug vidēji par 20%, katru gadu cilvēki aptuveni 100 gadījumos slēdz mantojuma līgumu.
Privāti pausta rīkojuma «aizkulises»
«Pēdējās gribas rīkojums ir ļoti personisks lēmums. Notāri bieži ir liecinieki nopietnām nesaskaņām starp tuviniekiem, un to cēlonis ir tieši aizgājēja novēlējumu saturs,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš lēš, ka aptuveni 80% gadījumu aizgājēja tuvinieki nav apmierināti vai ir pārsteigti par testamenta saturu.
«Ja cilvēks vēlas, lai viņa īpašumu sadala citā kārtībā, nekā paredz likums, piemēram, atstājot lielāko tiesu savas mantas ne pirmās pakāpes radiniekiem, viņš to var paust savā pēdējās gribas rīkojumā jeb testamentā. Ar testamentu cilvēks pauž pēdējo gribu, un tā palicējiem pēc viņa aiziešanas mūžībā būtu jāciena. Diemžēl ne vienmēr tā ir. Tāpēc mantojuma lietas nebūtu ieteicams apspriest ārpus ģimenes, bet, iespējams, dažās ģimenēs ir vērts šo jautājumu detaļās necilāt arī starp vistuvākajiem radiem, ja savstarpējās attiecības ir saspīlētas,» iesaka LZNP priekšsēdētājs.
Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks nolēmis testamentu noformēt un glabāt mājās, nevis pie notāra. Kā uzsver Jānis Skrastiņš, privātu testamentu dažādu apsvērumu dēļ var nepildīt. Visbiežāk šādi testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi, un var gadīties, ka tas mantojuma lietā nenonāk, ja mantinieks nezina par tā eksistenci un atrašanās vietu. Var gadīties, ka to atrod pēc tam, kad mantojuma lieta jau nokārtota un manta sadalīta. Tomēr galvenie riski, kas jāņem vērā – pašrocīgi rakstītu testamentu ir ārkārtīgi viegli viltot, kā arī apzināti vai netīši iznīcināt. «Ja citiem ģimenes locekļiem vai kādam tuviniekam ir zināma jūsu testamenta atrašanās vieta un saturs un kādam tas rada vilšanos, tad gadījumā, ja šī persona papildus savam aizvainojumam nav visai godprātīga, kārdinājums dokumentu «nejauši» iznīcināt var ņemt virsroku pār respektu pret jūsu izvēli,» stāsta zvērināts notārs.
Publiski noformēta dokumenta garantijas
Pie notāra noformēts jeb publisks testaments ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā, jo notariāli apliecināts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Tur esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudzi no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās uz ārzemēm.
«Gan privātu, gan pie notāra noformētu testamentu var mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam var sacīt – esmu tev atstājis visu, kas man ir. Tuvinieku vidū var rasties nesaskaņas, un tad testaments atkal tiek mainīts. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti,» atzīst J. Skrastiņš.
Ja mājas īpašniekam ir absolūti skaidrs, kam viņš vēlas savu nekustamo īpašumu atstāt, testamentam alternatīva iespēja ir mantojuma līguma noslēgšana. Atšķirība ir fundamentāla – testamentu iespējams mainīt un atsaukt bez mantinieka ziņas, turpretī mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu esošais pēdējās gribas rīkojums nav vienpusēji atsaucams. Tas ir prioritārs attiecībā pret testamentu, vēlāk noformēts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Šajā gadījumā abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu pret mantu, kas tiks saglabāta mantiniekam. Mantojuma līgums mantiniekam piešķir nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu, un šis fakts ir saistošs arī trešajām personām, ja tiek ierakstīts Zemesgrāmatā kopā ar atzīmi, ka mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.
