Mūsu kārtējā izšķirša nās diena būs 12. jūnijs. Vai ļaut starptautiskajam kapitālam izlaupīt Latviju ar vēl lielāku skubu, vai tomēr mēģināt maksimāli pretoties tam? Tas ir atkarīgs no mums visiem, kuri dosies pie vēlēšanu kastēm.
Mūsu kārtējā izšķirša nās diena būs 12. jūnijs. Vai ļaut starptautiskajam kapitālam izlaupīt Latviju ar vēl lielāku skubu, vai tomēr mēģināt maksimāli pretoties tam? Tas ir atkarīgs no mums visiem, kuri dosies pie vēlēšanu kastēm.
“Latvijas faktu” aptaujas dati liecina, ka visvairāk atbalstītāju esot labējām, konservatīvajām un centriskajām partijām – JL, “TB”/LNNK, TP, LC, ZZS, LPP, kā arī nosacīti kreisajām, krievvalodīgo privilēģiju aizstāvošajām – PCTVL, TSP. Par pēdējo gan man negribētos teikt – kreisā, ja atceramies Rietumu latvietes Ilzes Jurkānes (J. Jurkāna sieva) vēlmi nošmugulēt Latvijas valstij “nieka” 400 miljonu latu.
Pirms 20. septembra referenduma visas iepriekšminētās partijas aktīvi rosināja Latviju iestāties Eiropas Savienībā, tiesa, katra ar savu uzsvaru. Labējās mūs kārdināja ar ES naudas maisiem un baidīja ar krievu tankiem, prokrieviskās savukārt cerībā izmantot Briseles tribīni aborigēnu, t. i., latviešu nolikšanai pie vietas.
Lai gan referendumā pret iestāšanos ES nobalsoja apmēram 33 procenti Latvijas pilsoņu, tomēr “Latvijas faktu” aptauja liecina, ka par eiroreālistiski orientētiem sarakstiem (“Eiroskeptiķi”, LSDLP, “Latgales gaisma”) kopā nobalsotu tikai apmēram trīs procenti, ja vien rezultāti nav atbilstoši pielaboti.
Negribētos ticēt, ka Latvijas pilsoņi pēc pirmo “eirolabumu” (cenu un izmaksu pieauguma, direktīvu diktāta, brīvā darba aizlieguma u. c.) izbaudīšanas ir kļuvuši tik eirooptimistiski, ka gatavi atkal balsot par tām partijām, kas mūs ne vienu reizi vien piekrāpušas. Manuprāt, izdarot izvēli, vispirms uzmanīgi vajadzētu izstudēt partiju priekšvēlēšanu programmas un deputātu kandidātu sarakstus. Ja tomēr nevarat izlemt, kuras partijas programma un konkrēti kuri deputāti vislabāk pārstāvēs jūsu intereses Briselē, tad labāk vispār nespēlēt “vēlēšanu krievu ruleti”, jo tās šāviens var izrādīties jums un jūsu tuvākiem bīstams.
Tātad par kādiem deputātu kandidātiem balsot?
Manuprāt, par tādiem, kuri akli nepakļausies ES veco valstu ekonomiskajam un politiskajam spiedienam, nepieļaus Latvijas pilsoņu diskrimināciju ES darba tirgū vai prasīs attiecināt šos noteikumus arī pret vecajām dalībvalstīm, cīnīsies pret vēl lielāku ES centralizāciju, birokratizāciju un unifikāciju, nepieciešamības gadījumā pieprasot referenduma ierosināšanu par Latvijas faktisko suverenitāti ierobežojošiem ES lēmumiem.
Mums, lauku ļaudīm, nevajadzētu uzķerties uz tādu izkoptu runu meistaru kā mākslas zinātniece S. Kalniete izliktām lamatām. Ar viņas svētību mūsu puiši tika nosūtīti cīnīties par ASV prezidenta interesēm Irākas naftas laukos.
S. Kalnietei vajadzētu pārstāvēt mūsu valsts, jo sevišķi lauksaimnieku, intereses Briselē. Neticu, ka ES lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra ēna būtu mainījusi savus uzskatus pēc 1989. gada LTF II kongresa noslēguma, kad trūka tikai apmēram sestdaļas mājupaizbraukušo laucinieku balsu, lai LTF valdē neiekļūtu ne S. Kalniete, ne bijušais Rakstnieku savienības kompartijas sekretārs J. Škapars, arī tagadējais TSP līderis J. Jurkāns ne.
Mēs nedrīkstam uzķerties arī uz to partiju aģitatoru makšķeres, kuri tiešā veidā sola palielināt pensijas, algas, stipendijas un bērnu pabalstus, jo tā nav Eiroparlamenta, bet mūsu Saeimas kompetence.
