Mežgaļu pamatskolas audzēkņi pirms pāris gadiem īstenoja vērtīgu projektu. Viņi izpētīja un apkopoja pagasta māju vārdus.
Mežgaļu pamatskolas audzēkņi pirms pāris gadiem īstenoja vērtīgu projektu. Viņi izpētīja un apkopoja pagasta māju vārdus.
Palikuši tikai vārdi
Lasīt šos sarakstus ir interesanti, tie dod ieskatu mūsu kultūrvēsturē, stāsta par dažādām nodarbēm, kuras saistīja agrāko laiku cilvēkus. Daži nosaukumi raisa smaidu par vārda devēju izdomu, attapību. Piemēram, mājām ir vārdi “Burbuļi”, “Āmuri”, “Atgriezumi”, “Kodoliņi”, “Miltiņi”, “Slāņi”. Vairākām mājām nosaukumi piešķirti, norādot uz to saimnieku nodarbošanos. Vārdi liecina par dažādu amatu pratējiem Brunavas pusē: “Galdnieki”, “Zvejnieki”, “Bormaņi”, “Jātnieki”. Līdzās šiem amatu nosaukumiem ir mājas “Dzejnieki”, “Kalpstrautnieki”, “Dziedoņi”. Daudzu ēku nosaukumos saimnieki atspoguļojuši sētas daiļumu. Ir mājas “Vizbuļi”, “Rozessalas”, “Rožlapas”, “Rožlejas”.
Uzskaitot šīs ēkas, jāņem vērā kāda svarīga nianse – daudzu sarakstā ietverto, arī jau iepriekš minēto māju vairs nav. Līdzīgi kā cilvēki, tās nokalpojušas garāku vai īsāku mūžu un devušās nebūtībā. Dažviet māju vārdi palikuši vien vietu nosaukumos, citos gadījumos tos atceras seno iemītnieku pēcnācēji.
Tāds arī ir stāsts par, manuprāt, vienu no interesantākajiem māju vārdiem “Pūču šņores”. Ēkas vairs nav saglabājušās, kādreizējās saimniecības robežas ļauj apjaust vien koku puduri. “Tās bija manu vecāku mājas, bet, cik atceros, ēkas nodega, saimniecība izputēja, mēs tagad dzīvojam nedaudz citā vietā – “Medņos”,” stāsta brunavietis Ainis Butka. Viņa mājas atrodas pāris simtu metru attālumā no “Pūču šņorēm”. Par šo īpatno nosaukumu vīrietis teic, ka tas noteikti bijis saistīts ar mežiem, kas agrāk šajā pusē bijuši jo bagātīgi. Arī viņa “Medņu” vārds cēlies no tā, ka savulaik te bijusi mežsarga māja. Kūts pamatos redzamais akmens vēstī, ka tā celta 1890. gadā, tad arī varētu būt būvēta dzīvojamā ēka. Taču pašreizējie “Medņi” celti vecās mājas vietā pirms gadiem četrdesmit.
No burzmas klusumā
Butku ģimene dzīvo Brunavas pagastā, netālu no Mežgaļu skolas. Ainis strādā Vecsaulē, sieva Bauskas 1. vidusskolā. Turpat mācās arī viņu meitiņa. “Darbavietas tik tālu no mājām – tas ir gan apgrūtinājums, gan arī savs labums. Darbā esam cilvēkos apbružājušies, tāpēc ir jauki atgriezties lauku klusumā. Šī ir tipiska viensēta meža ielokā, tuvākie kaimiņi mīt pietiekami tālu – kliedziena attālumā,” tā stāsta saimnieks.
Agrākos laikos dzīvnieku pasaule mājas apkārtnē bijusi krietni bagātīgāka, tostarp sastopami bijuši arī medņi. Taču pēdējos gados mežu izstrāde apkaimē notiek tik intensīvi, ka putnus un zvērus sastapt ir daudz grūtāk.
Gaumīgi vides elementi
Ainis ir mednieks, vietējā mednieku kolektīva biedrs. Kādu ruksi, lapsu vai briedi ir gadījies pēdējā laikā nomedīt. Agrāk bija daudz mežacūku, nu to skaits krietni sarucis. Pagalmā vasarā daždien iemaldās kāds zalktis, taču šie rāpuļi diez ko nepatīk sievai, tāpēc Ainis necenšas tos pieradināt.
Sniegā “Medņu” apkārtne dus svinīgā baltumā, taču arī tagad jaušams, ka sēta ir sakopta, par saimnieku izdomu liecina daudzi gaumīgie vides elementi. Ainis ne bez lepnuma atzīst, ka vairākas reizes saņēmis atzinību pagasta sakoptāko sētu skatē. Uz kluso lauku nostūri bieži mēdz atbraukt ciemiņi no Tukuma, Dobeles. Tad visi dodas nesen uzbūvētajā pirtī, veldzējas dīķī un bauda lauku mieru un burvību.
