Protams, es nerakstīšu par Rīgas pilsētnieku sacelšanos 1584. – 1589. gadā pret pilsētas rāti un protestiem pret rīkojumu pāriet uz Gregorisko kalendāru, kas tika nodēvēti par «Kalendāra nemieriem». Es šoreiz par to nemieru vilni, kas uzbangojies mūsu laikraksta lasītājos par šī gada kalendāru, ko dāvājusi «Bauskas Dzīve».
Par dāvanu nesūdzas, teic japāņu gudrība. Tā gan īsti nestrādā mūsu apstākļos, jo tik daudz sūdzību par dāvāto kalendāru kā šī gada janvāra sākumā neesam saņēmuši nekad. Diemžēl reģionu mediju veidoto kalendāru, kas tika domāts kā stilīgs un eksperimentāls, lasītāji novērtējuši ļoti negatīvi, sūtot nepatikas pilnas vēstules un adresējot kritikas pildītus tālruņa zvanus…
Piekrītam lasītājiem, jo arī mēs «Bauskas Dzīvē» ar šo kalendāru neesam apmierināti, jūtamies sarūgtināti. Melnbaltās fotogrāfijas tiešām varētu būt šodienas raibraibajā un pārlieku krāsainajā laikmetā stilīgas, ja tajās nerēgotos žogi, drātis un melnpelēki riteņi, ja būtu lielāks izmērs, piemērotāks papīrs, ja… Piekrītu tiem lasītājiem, kuri sašutuši arī par «sēru» apļiem, ar ko apvilkti svētku dienu datumi.
Skumji, bet sanācis, kā sanācis, kā tautā saka, – izlietu ūdeni nesasmelsi, un šajā lietā diemžēl labojams vairs nav nekas. Ja nu vienīgais mierinājums varētu būt – kalendārs ir bez maksas, un tam nav nekādas saistības ar laikraksta cenu.
Piedodiet, mīļie lasītāji, ka jūsu cerības uz skaistu, sienu rotājošu kalendāru neattaisnojām!
Ar pateicību pieņemt dāvanas un komplimentus, ticēt saviem sapņiem, būt aizrautīgam, uzticēties sev, spēt baudīt dzīvi, –, pēc psihologu ieteikumiem, šis viss esot nepieciešams harmoniskai dzīvei. To arī katram novēlu!
