Pārskatīšanās dēļ kalcija nitrāta vietā esmu nopirkusi kālija hlorīdu (K2O). Vai tagad to mazdārziņā var lietot, varbūt jāgaida rudens?
Pārskatīšanās dēļ kalcija nitrāta vietā esmu nopirkusi kālija hlorīdu (K2O). Vai tagad to mazdārziņā var lietot, varbūt jāgaida rudens?
Atbildi sniedz Jānis Miglāns, valsts augu aizsardzības dienesta Bauskas starprajonu fitosanitārās diagnostikas biroja fitopatologs.
– Visvairāk kāliju patērē sakņu dārzeņi, kāposti, pētersīļi, selerijas un ērkšķogas. Prasīgi ir arī gurķi, kabači, ķirbji, patisoni, tomāti un avenes.
Kālija un fosfora minerālmēslus lieto galvenokārt pamatmēslojumā, augsnes pamatapstrādē. Tas sakāms arī par kālija hlorīdu. Papildmēslojumā to lieto retāk – parasti ogulājiem un citām ilggadīgām kultūrām (piemēram, zālājiem). Daudzi dārzeņi – gurķi, ķirbji, kabači –, tauriņzieži, puķes, kā arī ogulāji, sevišķi sarkanās jāņogas, ir īpaši jutīgas pret hlo- ru. Tāpēc šīm kultūrām ieteicami bezhlora kālija minerālmēsli (kālija sulfāts, kālija nitrāts, kālija magnēzijs u. c.). Pārmērīgs kālija daudzums traucē magnija uzņemšanu augā, tāpēc mēslojumā elementiem jābūt sabalansētiem atbilstoši attiecīgā auga prasībām.
Kālija trūkums veicina augu saslimšanu ar parazitāro sēņu ierosinātām slimībām. Ja kālija trūkst, lapu malas dzeltē, kļūst brūnas, atmirst vecās lapas. Augļi krāsojas raibi un kļūst rūgti, negaršīgi. Zem augļa virsmas veidojas atmiruši audi.
Pēc sausuma perioda izteikta kālija trūkuma pazīmju gadījumā mēslojumu var dot arī caur lapām. Šim nolūkam izmanto kālija sulfātu 0,5 – 1,5% koncentrācijā vai kalcija nitrātu 0,2 – 0,5% koncentrācijā. Miglo vēsās, apmākušās dienās, lai izvairītos no lapu apdegumiem.
