Neesi pārliecināts par savu taisnību – labāk atklātā sarunā ar citādi domājošo nemaz neielaisties. Tādu metodi demonstrē ne tikai valsts un pašvaldību varas pārņemtie, bet arī komercstruktūru un garīgo institūciju pārstāvji.
Pirms Lieldienām simboliski, kaut aizmuguriski krustā tika sists Atmodas garīgais virzītājs un nacionālās sirdsapziņas simbols mācītājs Juris Rubenis. Viņa domas Rīgas amata brāļiem luterāņu baznīcā laikam jau šķiet biedējošas, jo ļauj rakties dziļāk nekā līdz šim komfortabli klišejiskie «garīgās izaugsmes» rāmji. Taču tikties ar izlēcēju varēšot tikai tad, ja viņa izslēgšanu no konfesijas izlems apspriest tās augstākais orgāns. Tiesa, par to, kurā pusē patiesība, visticamāk, lems ne jau «Dieva vēstneši» zemes virsū.
Līdzīgi laicīgajā varā – ja ministrs, pašvaldības vadonis vai valsts uzņēmuma pārstāvis ar kādu runāt nevēlas, visticamāk, tam bail, ka patiesība neizrādās paša pusē. Kad pagastu ražotāji, kuru pienesums nodokļos un eksporta ieņēmumos krietni pārsniedz nodzīto grantsceļu uzturēšanai iztērēto naudu, vēlējās aprunāties ar kādu no valdības vai valsts ceļu uzturētājiem, viņus ignorēja. Tagad kā milzu vēlība izplatīta ziņa, ka «Latvijas Autoceļu uzturētāja» (LAU) mājaslapā ievietos informāciju par ceļu remontiem. Jāatgādina, ka šīs ziņas «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) mājaslapā operatīvi katru dienu atjauno jau gadiem. Turklāt to dara paši LVC darbinieki, ne sabiedrisko attiecību firma, ko grasās algot LAU. Tiesa – diez vai LAU pašu darboņiem to var uzticēt, redzot, cik pavirši tiek kopti grantsceļi.
Jautājumi par ceļu kopšanas kvalitāti un par nodokļu maksātāju naudu darīto darbu kontroli joprojām ir neatbildēti. Tos ignorē gan Satiksmes ministrija, gan LVC, LAU un pašvaldība. Varbūt jāizsludina iepirkums privātfirmai?
