Pēdējā laikā slaveni mūziķi atteikušies no viņu autortiesību pārstāvniecības, jo netiek maksāts pienācīgi vai pat nemaz. Domāju, ka ar šādu problēmu saskārušies vairākums cilvēku, kuri veic radošu darbu.
Pēdējā laikā slaveni mūziķi atteikušies no viņu autortiesību pārstāvniecības, jo netiek maksāts pienācīgi vai pat nemaz.
Domāju, ka ar šādu problēmu saskārušies vairākums cilvēku, kuri veic radošu darbu.
Rietumu pasaulē par šādām lietām tiktu sākti tiesas procesi. Tas ir plaģiātisms. Tur šīs tiesības ir tikpat svētas kā, piemēram, privātīpašums. Bet patiesībā viena cilvēka uzrakstītais jau ir viņa privātīpašums. Tas, ja kādam pieder māja, neliedz citam uz to lūkoties, priecāties, apbrīnot vai, gluži otrādi, kritizēt. Taču parasts, ka slavinātājs vai kritizētājs diez vai ies dzīvot šajā mājā vai nojauks to – gluži vienkārši tāpēc, ka tā viņam patīk vai nepatīk.
Ilgāku laiku izbaudot britu izglītības sistēmu, par plaģiātismu itin viegli varēja šķirties no vietas universitātē. Taču Latvijā tas ir citādāk…
Pirms dažām dienām saskāros ar kaut ko līdzīgu. Biju intervējusi Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētā- ju Āriju Gaili sakarā ar to, ka viņa šajā amatā nostrādājusi 100 dienu. Kā jau pieklājas – par grūtībām, pirmajiem veiktajiem darbiem utt. Domā- ju, arī Ā. Gaile apstiprinās, ka «Bauskas Dzīves» numurā publicētais bija viņas teiktais, tieši tas, ko viņa atbildēja uz maniem jautājumiem. Var teikt, ka autore bija priekšsēdētāja, bet tika atbildēts tieši uz maniem jautājumiem tieši tādā, ne citādākā tekstā.
Taču pēc aptuveni nedēļas Ā. Gailes teikto izlasīju visai «draudzīgajā» «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» (NRA). Precīzi, teikums pēc teikuma, doma pēc domas. Tiesa gan, nedaudz stilistiski atšķirīgi, tikai mazliet pārfrāzētā tekstā. Turklāt tur bija intervijas ar vairāku Latvijas pilsētu mēriem, taču konkrēta žurnālista parakstu apakšā nemanīju. Arī mani kolēģi to neatrada. Publicētais tika aizstāts ar parakstu «Neatkarīgā Rīta Avīze». Ko man tagad domāt, ka NRA «pārspiež» no itin augstvērtīga laikraksta «Bauskas Dzīve»? Varbūt Bauskas Domes priekšsēdētājai ir tik fenomenāla atmiņa, ka viņa spēj pilnīgi precīzi atcerēties pirms aptuveni divām nedēļām runāto?
Taču, kur paliek žurnālista, žurnālistu, NRA-istu ētika vai kāds cits goda prāts? Tāds ir jautājums, ja pašas sagatavotu informāciju redzu pavisam citur. Turklāt bez atsauces uz Agnesi Korbi vai «Bauskas Dzīvi». Varbūt likumā noteiktā ceļā mēģināt piedzīt kādu kompensāciju par manu autortiesību izmantošanu, kuras, kā varētu domāt, pieder NRA, nevis man vai manam honorāra maksātājam?
