2002. gada 1. jūnijā spēkā stājās jaunais Darba likums, kas kardināli mainīja daudzus darba likumdošanas principus.
2002. gada 1. jūnijā spēkā stājās jaunais Darba likums (DL), kas kardināli mainīja daudzus darba likumdošanas principus.
Lai arī darba līgums ir divu pušu privāta civiltiesiska vienošanās, ar ko viena puse (algots darbinieks) apņemas izpildīt noteiktu darbu otras puses (darba devēja) labā un vadībā par noteiktu atlīdzību (darba algu), tomēr šo privāto darījumu ierobežo Darba likums. Tāpēc jebkuri darba līgumā ietverti noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko situāciju, nav spēkā, ja tie ir pretēji tiesību aktiem.
Manā rīcībā ir nonācis kādas SIA sastādīts darba līgums, kas ne tikai tehniski pavirši izstrādāts, bet tajā trūkst pat tādas elementāras lietas kā darbavietas nosaukuma. Līgumā nav arī norādes, kādi būs darbinieka pienākumi, kādā periodā tie veicami, kāds ir darba laiks, tā uzskaites kārtība, atvaļinājuma ilgums. Vieglāk būtu uzskaitīt tos dažus teikumus līgumā, kas ir, jo dažādu nepilnību ir ļoti daudz.
Ir daudz darba devēju, kas šādus darba līgumus neslēdz un nodarbina strādājošos. Jājautā, kāpēc darbinieki piekrīt strādāt, jo likumā noteikts, ka darba devējam šāds līgums jāslēdz? Ja darba devējs līgumā ietvēris punktus, kas ir prettiesiski un pretrunā ar likumiem, neatbilst darba koplīgumam vai darba kārtības noteikumiem, tad darbiniekam ir tiesības prasīt no darba devēja, lai viņš pārskata šos nosacījumus un novērš nelikumības. Ja viņš to nedara, tad darbiniekam ir tiesības prasīt materiālu atlīdzību ne mazāku kā sešu mēnešu vidējās algas apmērā.
Protams, lai to panāktu, jāvēršas tiesā. Šī instance prasību, iespējams, apmierinās, ja būs pārliecinoši pierādījumi. Taču, kā izteicās viena no strādājošām bezlīguma darbiniecēm, prasību tiesā skatīs no mēneša līdz gadam, bet arī tajā laikā bērni grib ēst, bet darba devējs tādu «kašķi» darbā neturēs. Ir arī iespēja ar sūdzību vērsties pie valsts darba inspektoriem, kam pēc tam būtu jāveic pārbaude uzņēmumā. Var vērsties prokuratūrā, arī tā veiktu pārbaudi. Taču mazā rajonā ziņa par sūdzētāja personību tomēr nonāktu darba devēja ausīs, un amats būtu jāzaudē.
Ir darba ņēmēji, kuri slēdz neizdevīgus darba līgumus nezināšanas dēļ, taču arī tad vajadzētu ielāgot, ka darba līgums jāsastāda divos eksemplāros – viens glabājas pie darba devēja, bet otrs – pie darba ņēmēja. Ar savu darba līguma eksemplāru pēc konsultācijas bez maksas bezdarbnieks var vērsties Nodarbinātības valsts dienestā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 11, katru piektdienu no plkst. 10 līdz 13, bet pārējie – Valsts darba inspekcijā Rīgā, K. Valdemāra ielā 38. Tikai pēc konsultācijas līgumu vēlams parakstīt.
No 2003. gada 1. janvāra ir iespēja darba devēja un ņēmēja nesaskaņas atrisināt turpat darba kolektīvā, nemeklējot tiesas palīdzību un netērējot naudu par tiesas izdevumiem. Tas norādīts Darba strīdu likumā. Ja uzņēmumā būs kvalificēts jurists, kam uzticas ne tikai darba devējs, bet arī darba ņēmēji, tad šos strīdus varēs atrisināt jau sākumā.
***
Uzziņai
70. pants noteic darba devējam nosacījumu minimumu, kas jāievēro, sastādot darba līgumu rakstveidā. Līgumā obligāti jānorāda:
darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), reģistrācijas numurs un adrese,
darba tiesisko attiecību sākuma datums,
darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku),
darba vieta (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās),
darbinieka profesija (arods, amats) un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums,
darba samaksas apmērs un izmaksas laiks,
nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks,
ikgadējais apmaksātā atvaļinājuma ilgums,
darba līguma uzteikuma termiņš,
uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.
