Zemgales apgabaltiesā 22. martā izskatīts SIA «Aveņkrogs» pieteikums atzīt to par maksātnespējīgu. Prasība apmierināta.
Zemgales apgabaltiesā 22. martā izskatīts SIA «Aveņkrogs» pieteikums atzīt to par maksātnespējīgu. Prasība apmierināta.
Kafetērija un bārs «Aveņkrogs» bija viens no trim lielākajiem telpu nomniekiem Bauskas viesnīcā, apstiprina Pēteris Aleksašins, viesnīcas direktors.
Parādi, parādi, parādi…
«Aveņkrogs» ir slēgts kopš 15. marta. Bauskas Dome gatavojas jau šonedēļ «Bauskas Dzīvē» ievietot sludinājumu, aicinot pieteikties pretendentus, kuri varētu turpmāk sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus Bauskas viesnīcā, informēja Jānis Mičulis, Domes izpilddirektors.
Par «Aveņkroga» administratoru, kas vadīs uzņēmuma maksātnespējas procesu, ar tiesas lēmumu ir iecelta SIA «Konsultāciju aģentūra», kas atrodas Jelgavas rajonā. Tiesa noteikusi saīsināto kreditoru pieteikšanās termiņu, kas ir viens mēnesis. Šonedēļ ziņa ar aicinājumu kreditoriem pieteikties tiks publicēta «Latvijas Vēstnesī», apstiprināja Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Aivars Keišs.
SIA «Konsultāciju aģentūra» administratora pilnvarotā persona Gunita Dovguško atzina, ka 21. maijā notiks kreditoru sapulce, kurā tiks lemts uzņēmuma tālākais liktenis. «Pašlaik varu pateikt, ka SIA «Aveņkrogs» parādi ir apmēram astoņi tūkstoši latu. Uzņēmums nav norēķinājies ne tikai ar viesnīcu, kur īrētas telpas, un preču piegādātājiem, ir arī valsts nodokļu parādi,» sacīja Gunita Dovguško.
Esot nesamērīgi augsta īres maksa
Cenšoties izprast, kas novedis «Aveņkrogu» līdz maksātnespējai, «Bauskas Dzīve» uzklausīja uzņēmuma īpašnieku Boļeslavu Marinsku. Pēc divu gadu darba pieredzes Bauskā uzņēmējam kļuvis skaidrs, ka nav vērts pilsētā ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu ko nozīmīgu. Viņš jūtas pievilts, jo ir noticējis solījumiem, kuri nav piepildījušies. SIA «Aveņkrogs» strādāja 11 cilvēku, tikai daži no viņiem atraduši citu darbu, pārējie kļuvuši par bezdarbniekiem.
B. Marinsks uzskata, ka nesamērīgi lielā īres maksa noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai. Par telpu īri viesnīcā mēnesī vajadzēja maksāt 497 latus un 96 santīmus. Maksa bija Ls 1 par kvadrātmetru (plus PVN). Minētā summa bija jāmaksā par visiem īrētajiem 423 kvadrātmetriem, tās bija ne tikai ražošanas telpas, bet arī foajē, koridori, tualete, palīgtelpas.
Nav bijis sapratnes
Uzņēmējs atceras, ka 1999. gada beigās uz «Aveņiem», daudzu iecienītu kafejnīcu Īslīces pagasta Bērzkalnos, atbraukusi toreizējā viesnīcas direktore Dagnija Vansoviča. Viņa nav bijusi apmierināta ar viesnīcas kafejnīcas toreizējo nomnieku pakalpojumu kvalitāti un lūgusi, lai B. Marinsks piekrīt tur strādāt. Pēc tam uzņēmējs bijis uz sarunu pie Jāņa Teikmaņa, toreizējā Domes priekšsēdētāja. Viņš izteicis priekšlikumus, ka nepieciešams iekārtot arī saunu, bāru, jāsaglabā banketzāle, vajadzīga atsevišķa telpa apspriedēm vai biznesa pusdienām.
«Visu, ko Dome prasīja, esmu centies nodrošināt. Sākām remontu 2000. gada 1. janvārī. Kad ienācām, caurumi parketā bija aizlieti ar betonu, griesti notecējuši, jo jumts caurs. Viss bija neticami nolaists, zālē plastmasas krēsli, galdi. Uzskatīju, ka jāiegulda nauda, un tikai telpu remontam vien izlietoju krietni virs Ls 10000, neskaitot interjera iegādi. Tika norunāts, ka remonta laikā viesnīcai maksāšu uz pusi mazāku īri – Ls 248,98, un tas bija tikai taisnīgi. Kad atvēru kafejnīcu un bāru, no mājām atnesu virtuves kombainu, mikroviļņu krāsni, lai «Aveņkrogs» varētu strādāt. Taču izrādījās, ka mani kārtējie maksājumi mēnesī bija Ls 2300, bet tik daudz ar ēdināšanu nevarēju nopelnīt,» situāciju skaidro B. Marinsks.
Līgums uz desmit gadiem
B. Marinsks atzīst, ka pilsētai svarīgu objektu sakopis, cerējis saņemt pretimnākšanu no pašvaldības. «Biju rēķinājies ar to, ka ēdināšanas komplekss viesnīcai ir nepieciešams, ka iemītnieki te brokastos, pusdienos, izmantos pirti, atpūtīsies. Cerot uz normālu biznesa attīstību, piekritu noslēgt telpu nomas līgumu uz desmit gadiem. Taču izrādās, ka Bauskas viesnīcā klientiem pat brokastis netiek piedāvātas, jo tās, lūk, nevarot uzspiest.»
Viņš nepiekrīt, ka būtu parādā viesnīcai Ls 6972 (šādu summu min viesnīcas direktors Pēteris Aleksašins – D. E.), vismaz puse no tā esot kavē- juma nauda. Kad ticis ievēlēts Domes jaunais sastāvs, B. Marinsks lūdzis mainīt telpu nomas līgumu tā, lai «Aveņkrogs» varētu strādāt un arī samaksāt īri. Tomēr sapratni nav sagaidījis.
Šo vērtējumu «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt Dairai Zemturei, Bauskas Domes priekšsēdētājas padomniecei juridiskajos jautājumos. Viņa atzīst: «Slēdzot līgumu ar viesnīcu, B. Marinskam vajadzēja rēķināties ar tajā ietvertiem punktiem. Tas nav nopietns līgums, kuru groza ik pēc diviem, trim mēnešiem.»
Brokastis nevarot uzspiest
Savs viedoklis par notikušo ir Pēterim Aleksašinam, Bauskas viesnīcas direktoram.
«Par viesnīcas direktoru kļuvu 2001. gada jūlijā. Pirms tam vadītāja bija D. Vansoviča, kura bija sūtījusi brīdinājuma vēstuli B. Marinskam, lai viņš samaksā īri. Reizes piecas, ja ne vairāk, Boļeslavs Marinsks par to ir brīdināts. Taču lielākā summa, kas no viņa saņemta, bija Ls 100 mēnesī. Turklāt līgumā ir atrunāts, ka telpu remontā ieguldītos līdzekļus uzņēmējam nav paredzēts atlīdzināt. B. Marinskam gadu tikusi dota 50 procentu nomas atlaide, turklāt neesot iekasēta maksa par liekiem 25 m2 telpu.
Kad viesnīcas iemītnieki vaicāja, kur var paēst, sūtījām viņus ēst uz «Aveņkrogu». Ja viņiem tur nepatīk, nevaram taču to uzspiest. Turklāt nav jau mums nemaz tik daudz to viesu. Cilvēku brauc maz, 2001. gadā telpas tika noslogotas tikai par 30 procentiem. Viesnīcai ir tikai viena zvaigznīte…»
Pēteris Aleksašins sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzina, ka savā amatā ir tikai Domes lēmumu izpildītājs un nezina, kāds būs viesnīcas turpmākais liktenis, kādas pārmaiņas paredzētas. Tās attīstības koncepcija nav izstrādāta, bet telpas kopš 1986. gada nav kārtīgi remontētas.
Ceļotājiem vai nomniekiem
Pašlaik Bauskas viesnīcā ceļotājiem ir 80 vietu. Ēkas pirmajā stāvā atrodas administrācija un lielie nomnieki – akciju sabiedrības «Hansabanka» Bauskas filiāle, apdrošināšanas sabiedrības «BTA» Bauskas filiāle un pašlaik slēgtais ēdināšanas komplekss, kur līdz marta vidum saimniekoja «Aveņkrogs». Otrā stāva istabiņās iekārtojušies 17 «mazie» nomnieki (izņemot trīs istabas un divas noliktavas).
Viesnīcas telpas klientiem atrodas trešajā un ceturtajā stāvā. Vienvietīgs numurs maksā Ls 4,96. Par uzlabotu uzskata vienvietīgu numuru, kurā ir veikts kosmētiskais remonts, ir paklājs un televizors (Ls 7 diennaktī). Divvietīgu numuru var noīrēt par Ls 8. Bauskas viesnīcā ir arī divi «lukss» numuri – divistabu par Ls 24.
Jāsecina, ka ne tikai P. Aleksašinam, arī Bauskas Domei nav skaidrs, kā īsti būtu jāattīsta uzņēmums «Bauskas viesnīca». Taču 2001. gada sākumā, pirms pašvaldību vēlēšanām, katra saraksta pārstāvji sita dūri pie krūts solot, ka tieši tūrisma bizness būs tas, kas Bauskai ļaus zelt un plaukt. Kur tad partiju pārstāvju solījumi? Kur jaunās darba vietas?
Vai cilvēkiem nav naudas?
Viesnīca ir tūristiem vajadzīga, ja tā var apmierināt ceļotāja pirmās trīs vēlēšanās – atpūsties, nomazgāties un paēst. Jāšaubās, vai 68 kilometru attālumā no Rīgas tūristi būs ieinteresēti piestāt Bauskas viesnīcā, kur pakalpojums nav pievilcīgs un ir nepilnīgs.
Viesnīcas direktora amatā P. Aleksašins 2001. gada vasarā tika iecelts uz laiku. Solītais konkurss uz direktora vietu nav izsludināts joprojām. Tūrisma biznesa speciālistus Latvijā gatavo vairākas augstskolas, taču uz Bausku tie netiek aicināti. Taču pieļaujams, ka tūristiem drīz viesnīca vispār neinteresēs, tā var pārtapt par biroju un iestāžu namu, turpinot telpu izīrēšanu.
Varētu jautāt: kāpēc Bauskā ēdināšanas uzņēmumi – restorāni un kafejnīcas – laiku pa laikam bankrotē? «Bauskas Dzīve» konstatē – cilvēkiem acīmredzot nav naudas, ko ikdienā tērēt šādos uzņēmumos. Ja naudu nav kur nopelnīt strādājot, atliek vien secināt, ka Bauskā nav uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides. Ar lielveikalu ienākšanu, kam Bauskas Dome piekrišanu devusi, to atrisināt nevarēs.
