Laikrakstos, radio un televīzijā pagājušās nedēļas centrālā tēma bija zemnieku nemieri Grenctālē un Meitenē.
Laikrakstos, radio un televīzijā pagājušās nedēļas centrālā tēma bija zemnieku nemieri Grenctālē un Meitenē. Pārlasot lielo dienas avīžu vēstījumus no «karstajiem punktiem» ziņu lapās un žurnālistu viedokļus, varēja secināt, ka zemnieku protesta izpausmes vērtē atšķirīgi. Jā gan, tas bija pirms desmit gadiem, kad visiem sirdis sasila, dzirdot aktieri Ēvaldu Valteru uzrunājam ļaudis: «Mana arāju tauta!» Nav, nav vairs tādas arāju tautas, kāda bija kādreiz. Ir izveidojusies cita sabiedrība, un vecvecās vērtības drūp. Arī tādas var būt Atmodas pārmaiņas.
Lauksaimniecības produkcijas ražošanai Latvijā ir viena tendence – samazināties. Pēdējos piecos gados viena lauksaimniecībā nodarbinātā ienākumi mazāki par pusi. Īslīces pagasta zemnieks Raitis Garais, aktīvs nemieru organizētājs, teica: «Ko lai saku dēlam? Iesējam vairāk, izaudzējam vairāk, bet naudas ir mazāk.» Šie skopie teikumi ļauj katram saprast, kādēļ uz šosejas stāvēja lauku saimnieki. Ne jau tie nīkulīgie, kā tas šķita dažam rīdziniekam. Stiprie, kuriem ir Rietumu tehnika, kuri iekuļ septiņas tonnas graudu no hektāra. Viņi negrib daudz – tikai strādāt un nopelnīt, lai varētu atmaksāt kredītus, lai ražošanu modernizētu, lai līdzvērtīgi konkurētu ar daudzināto Eiropas Savienību. Un vēl – viņiem jādomā par bērniem, – kādu ceļamaizi dot jaunajai paaudzei, ne aizdara tarbiņu vien.
Protesta dienās kā nevienā citā reizē atklājas personības. Notikumu vērotājiem no malas viegli bārstīt vārdus, kāds kurš nemiernieks ir. Zinu, cik daudz lasījis, domājis un rēķinājis sirmais rundālietis Arvīds Kraņevskis. Kaut gan viņš varētu rāmi strādāt savā saimniecībā, dzīvot vienā mierā, tomēr «Dobuļu» saimnieks stājās priekšā Latvijas premjerministram un prasmīgi vadīja dialogu. Rokas viņam trīsēja gan… Vēl daudz citu Bauskas rajona lauksaimnieku «dedzināja» nervu šūnas, bet tāds jau ir cīņā saucēju liktenis. (Šodien notiks Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības padomes sēde, kurā analizēs notikušo protesta akciju.) Arī mūsu novadnieks zemkopības ministrs Atis Slakteris ar pašcieņu un valstsvīra cienīgu stāju izturēja to emociju karstumu, kas nepienācās viņam.
Labi saprotu, kāpēc zemnieki bloķēja šosejas – viņi citādi vairs nevarēja. Sarunās tika rasts kompromiss, kā nevienu citu reizi līdz šim, apmierinot vairākas ekonomiskās prasības. Ja valdība nelems, kā solīts sarunu protokolā, laucinieki draud iet kopā ar mediķiem un skolotājiem. Trāpīgi šos trīs slāņus nosaucis kinorežisors Jānis Streičs – sabiedrības drošinātāji. Ja tie kvēlo un pārdeg, tad valstī kaut kas vairs nav kārtībā.
