Šādu jautājumu politiķiem uzdeva asociācijas «Papardes zieds» un nevalstiskās organizācijas «Koalīcija seksuālās un reproduktīvās veselības aizstāvībai» diskusijā, kas notika septembrī.
Šādu jautājumu politiķiem uzdeva asociācijas “Papardes zieds” un nevalstiskās organizācijas “Koalīcija seksuālās un reproduktīvās veselības aizstāvībai” diskusijā, kas notika septembrī. To vadīja asociācijas prezidente, neatkarīgā televīzijas raidījumu producente žurnāliste Daina Jāņkalne.
Kurš vainīgs?
Ko darīt 14 – 15 gadu vecai meitenei, kad viņa saprot, ka gaida bērnu? Ko vainot? Ģimeni par audzināšanas kļūdu? Skolu par nepietiekamu izglītošanu? Valsti par nesakārtotu likumdošanu? Pašu meiteni par izlaidību? Varbūt nevainosim nevienu un mierīgi dzīvosim tālāk, jo gan jau meitenes ģimene pati šo problēmu atrisinās. Kaut kā…
Šie jautājumi raksturo situāciju, ko pamato fakti – 2005. gadā uz 100 dzīvi dzimušiem bērniem Latvijā veikti 59,4 aborti. Lai arī kopējais abortu skaits samazinās, kritiski augsts un gandrīz nemainīgs tas paliek vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem. Apmēram 20 procentu šajā vecuma grupā jau veikušas atkārtotus abortus, bet viena aborta pieredze ir 33 procentiem jauno sieviešu, informē Laura Galzone, asociācijas “Papardes zieds” sabiedrisko attiecību speciāliste.
Asociāciju “Papardes zieds” pārsteidz fakts, ka jau gadiem ilgi netiek veikti valsts mēroga pasākumi un pieņemti lēmumi, kas ļautu šo kritisko situāciju mainīt. Diskusijas dalībnieki atzina, ka jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības problēmas ir aktuāls jautājums, kas jau ilgi gaida valstisku risinājumu. Koncepcija “Par jauniešiem draudzīgiem veselības pakalpojumiem” Ministru kabinetā joprojām nav pieņemta.
Pretrunīga situācija
Runājot par jauniešu izglītošanu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, atklājās, ka politisko partiju pārstāvji ir pārliecināti par veselības mācības pasniegšanu skolās, uzskatot, ka jauniešus informē un izglīto veselības mācības skolotāji. Taču Izglītības un zinātnes ministrija jau ir apstiprinājusi skolu programmas, kurās veselības mācības stundu skaits samazināts, padarot seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumu diskutēšanu neefektīvu vai pat neiespējamu.
Diskusijā tomēr iepriecināja klātesošo politiķu atbalsts visas sabiedrības izglītošanai tieši seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos. “Latvijas ceļa” pārstāve Inga Piterniece: “Šajos jautājumos ir jāizglīto ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie cilvēki, vecāki, skolotāji, arī vecmāmiņas.”
Savukārt Tautas partijas pārstāvis Dzintars Ābiķis apstiprināja, ka Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Valdis Ģīlis ir solījis rast līdzekļus speciālistu mācībām. Viņi strādātu ar jauniešiem seksuālo un reproduktīvo problēmu risināšanā. Šis solījums asociācijai “Papardes zieds” un klātesošajiem koalīcijas dalībniekiem deva cerību, ka koncepcija “Par jauniešiem draudzīgiem veselības pakalpojumiem” tomēr tiks pieņemta, ievērojot jauniešu veselības intereses.
Bez moralizēšanas
Ingrīda Circene pauž viedokli, ka svarīgi šos jautājumus pārrunāt brīvi, bez aizspriedumiem, stereotipiem un liekas moralizēšanas. “Jaunieši neiet pie ģimenes ārstiem. Meitenes reti var atļauties apmeklēt uzticamu ginekologu. Puiši pat bieži vien nezina, kas ir urologs. Tādēļ ir nepieciešama šādu centru izveide,” tā Ingrīda Circene.
Latvijā jauniešu veselības centri ārpus Rīgas darbojas Dobelē, Saldū, Smiltenē, Ogrē, Līvānos, Daugavpilī.
Raksts tapis sadarbībā ar asociāciju “Papardes zieds”
