Kāpēc par pievienošanos NATO nevajag referendumu, bet par iestāšanos ES tas jārīko? Līdz šim visi politiķi ir vienprātīgi atbildējuši, ka referendums par NATO nav jārīko, un tam saņēmuši arī Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalstu.
Kāpēc par pievienošanos NATO nevajag referendumu, bet par iestāšanos ES tas jārīko?
Līdz šim visi politiķi ir vienprātīgi atbildējuši, ka referendums par NATO nav jārīko, un tam saņēmuši arī Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalstu. Tomēr jautājums nav par to, cik lielā mērā iedzīvotāji atbalsta Latvijas izvēli, bet gan par juridisko pamatojumu atšķirīgai pieejai divām 2004. gadā vienlaikus gaidāmām paplašināšanām.
Kāpēc tā? Skaidro Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa:
– Tas, manuprāt, saistīts ar Latvijas iedzīvotāju pasīvo attieksmi pret ārpolitiku. Kad Latvija paziņoja par savu kursu uz iestāšanos NATO, tad politiķi iepazinās ar NATO iepriekšējo pieredzi: ne piecdesmitajos, ne astoņdesmitajos gados nevienā valstī referendums netika rīkots. Tad arī Latvijā a priori tika pieņemts, ka mūsu valstī referendums nav vajadzīgs.
Savukārt, kad sākās sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad izrādījās, ka dalībvalstīs referendumi ir bijuši, un attiecīgi tika spriests par referenduma rīkošanu, kaut gan Satversme to neprasa. Tātad nevis tika formulēta Latvijas pozīcija, bet raudzījās uz attiecīgās organizācijas iepriekšējo pieredzi. Tas gan ir tikai skaidrojums valstsvīru nostājai referenduma jautājumā.
Tomēr būtība izriet no NATO un ES atšķirīgās pieejas dalībvalsts suverenitātei. Iestāšanās NATO nav saistīta ne ar kādu suverenitātes deleģēšanu. NATO darbojas pēc starpvaldību vienošanās principa. Eiropas Savienībā tomēr ir runa par daļēju suverenitātes deleģēšanu.
Vai tas nav pretrunīgi: lai mūsu valstī ielaistu svešzemju karaspēku, iedzīvotājiem nav jāprasa atļauja, bet, lai ekonomiski sadarbotos ar citām valstīm, – jārīko tautas nobalsošana?
– Arī NATO gadījumā mūsu zemes teritorijā nevar ienākt svešas zemes karaspēks – tam ir vajadzīga Saeimas piekrišana. ASV nevar tā vienkārši izdomāt rīt Balvu rajonā izvietot kādas karaspēka daļas. Arī šādas vienošanās notiek starpvaldību sarunās.
Vai līdzīgi, kā ASV prasa atļauju citai valstij gaisa telpas izmantošanai kara lidmašīnu pārlidojumiem? Vai līdzīgi, kā ASV prasīja atļauju NATO dalībvalstij Turcijai izmantot tās karaspēka bāzes iespējamā karā pret Irāku?
– Jā. Kara gadījumā gan tas notiek citādāk – tad valstij dod 24 stundas laika, kad tai jāreaģē.
Tātad ne jau tāpēc, ka tautas attieksme ir pilnībā atbalstoša, atkrīt referenduma rīkošanas nepieciešamība, bet gan tādēļ, ka valsts suverenitāte netiek deleģēta?
– Jā. Tieši tāpat kā darbojamies Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā un Eiropas Padomē, un tam nav nepieciešams tautas referendums. Visas šīs (arī NATO) ir starpvaldību organizācijas, un lēmumu pieņemšana notiek nacionālo valdību līmenī.
