Klausoties klases biedru sarunās par dienestu armijā, konstatēju, ka mūsu Latviju aizsargās tikai tie, kuriem nav finansiālu iespēju studēt augstskolā, tie, kuri vāji mācījušies vidusskolā, un tie, kuri uzskata šo soli par tuvināšanos vīrišķībai.
Klausoties klases biedru sarunās par dienestu armijā, konstatēju, ka mūsu Latviju aizsargās tikai tie, kuriem nav finansiālu iespēju studēt augstskolā, tie, kuri vāji mācījušies vidusskolā, un tie, kuri uzskata šo soli par tuvināšanos vīrišķībai.
Kāpēc jaunieši nevēlas dienēt? Tāpēc, ka vispirms viņi grib mācīties, iegūt profesiju un augstāko izglītību. Sargās Latviju tad, kad tas tiešām būs nepieciešams. «Viens gads palaists vējā būtu liela izšķērdība,» saka viens no maniem staltākajiem un nopietnākajiem klases biedriem Arnis. Mārtiņš, Gatis, Māris piebalso: «Kur tad mēs iesim pēc gada? Vidusskolas zināšanas pa to laiku aizmirsīsies, un iestāties augstskolā būs grūti.»
Varētu piekrist. Bet kur paliek patriotisms, lepnums par savu dzimteni? Vai tiešām puiši nevēlas apgūt kara mākslu, disciplīnu, prast pareizi rīkoties ar ieročiem? Mājās, augstskolā to neiemācīsies.
Nezinu, kāpēc ir tik negatīva attieksme pret dienestu Latvijas armijā. Ja kādam ir citādas domas nekā maniem klases biedriem vai pamatojums, kāpēc neiet vai iet armijā, gaidīšu vēstules «Bauskas Dzīves» redakcijā.
J. KAĻEŅUKA, Bauskas 1. vidusskolas 12. klases audzēkne