Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību.
Tikai tas makšķernieks var cerēt uz veiksmīgu lomu, kurš labi pārzina izvēlēto ūdenskrātuvi un zivju uzvedību.
Zivju aktivitāti ietekmē daudzi faktori: gadalaiks, ūdens tīrība, laika maiņa, vēja virziens un Mēness zodiaka ceļš. Šis kalendārs sastādīts, ievērojot Mēness fāzes un Mēness zodiaka zīmes attiecīgajā sezonā.
Pēdējais ziemas mēnesis – februāris – atšķiras ar kaprīziem laika apstākļiem. Bieži viesi ir sniegs, sniegputeņi, atkušņi un ziemeļu vējš. Laiks var mainīties pat dažās stundās: no rīta spīd spoža saulīte, bet ap pusdienas laiku krīt sniegs, turklāt tik biezs, ka pat pāris metru tālāk sēdošu kaimiņu grūti saskatīt. Pievakarē laiks noskaidrojas, pie debesīm redzamas pat zvaigznes. Arī februārī laika apstākļi ietekmē lomu. Siltās atkušņa dienās zivis ķeras uz dažādām ēsmām, bet pietiek uzpūst ziemeļu vējam, sacelties putenim, un zivis vairs neķeras.
Sakarā ar atkušņiem, ar svaiga ūdens piekļūšanu vai citu iemeslu dēļ vairākas zivis izlien no ziemošanas alām un tuvojas krastam. Tomēr bieži vien viņas atgriežas atpakaļ bedrēs, jo barības vēl ir maz. Dienas kļūst garākas, un var izmēģināt copi lielo ūdenskrātuvju tālākos nostūros.
Februāra sākumā ūdenskrātuvēs rodas nelabvēlīgs skābekļa režīms. Pagājušā gadā atmirušās ūdenszāles sagūlušas ūdenskrātuves dibenā un pūst, patērējot ūdenī izšķīdušo skābekli. Savukārt ūdens virsa pārklāta ar biezu ledus kārtu un sniegu, tādēļ pat siltās ziemās ūdenī nenokļūst skābeklis no gaisa, kā tas notiek periodā, kad ūdenskrātuve ir «atvērta». Ja ziemā ir daudz sniega, bargs, ilgstošs sals un lielas temperatūras svārstības, tad ūdenī rodas skābekļa bads un daudz zivju var iet bojā.
Skābekļa trūkums īpaši kaitīgs ir zandartiem, līdakām, forelēm, nedaudz vieglāk to pārcieš brekši, ālanti. Līņi un karūsas, ierakušies dūņās, pārziemo pat visbargākajās ziemās.
Februāra vidū aktīvāks kļūst asaris. Bieži viņš uzķeras uz mazmakšķerīti, kam uz āķa uzlikts liels odu kāpurs vai slieka. Piesakās asi un enerģiski asari. Kādreiz ziemas vizuli var iekārot arī kāda neliela līdaka. Ļoti labi ķeras vēdzeles, kuras, kā parasti, ne no kā neatsakās. Februārī pēc ziemas miega sāk ķerties brekši. Viņus makšķerē ar mormiškām, uz āķa uzspraužot odu kāpuru pušķīti. Parastā trofeja mēdz būt 400 līdz 600 gramu smagi jaunie breksēni.
Nedaudzu ūdenskrātuvju un upju līcīšos, iekārojuši odu kāpurus vai sliekas, ķeras ruduļi.
