Marta beigās baušķeniece Solveiga Ikerte dažas dienas ciemojās Austrijā, Latvijā pazīstamās žurnālistes, «Neatkarīgās Rīta Avīzes» korespondentes, Laimas Žihares-Loidlas ģimenē.
Marta beigās baušķeniece Solveiga Ikerte dažas dienas ciemojās Austrijā, Latvijā pazīstamās žurnālistes, «Neatkarīgās Rīta Avīzes» korespondentes, Laimas Žihares-Loidlas ģimenē.
Laima savulaik studējusi arhitektūru, taču lielāku ievērību guvusi kā tulkotāja un žurnāliste. Viņa apguvusi somu, ungāru, angļu, vācu, arī serbu un horvātu valodu. Laimas vīrs Francis ir jurists, viņi dzīvo Fillahā, gleznainā pilsētiņā (60000 iedzīvotāju) Karintijas Alpu piekājē, Jūlija kalnu grēdas aizvējā, kur Austrija robežojas ar Slovēniju un Itāliju.
Policists saka: «Piano!»
Atgriezusies no ceļojuma, Solveiga Ikerte stāstīja, ka uz Slovēnijas kalniem austrieši braucot slēpot, uz Itāliju – iepirkties. Robežām tur tikai simboliska nozīme, un vienota Eiropa nav tikai jēdziens vien. Kādā novakarē ceļā uz krodziņu Itālijā (apmēram 33 km attālumā no Fillahas) Francis, braucot pa maģistrāli, pārsniedzis ātrumu. Piebremzēt licis itāliešu policists, pieklā- jīgi sasveicinājies ar ceļotājiem, pārbaudījis dokumentus un ieteicis braukt rāmāk – «piano, piano!».
Klints piekājē iekārtotajā Sandro ģimenes restorānā Solveiga ievērojusi, cik lielu laipnību bauda ikviens klients. Turīgie austrieši ezerā nolūko foreli, kas līdzās esošajā virtuvē pēc klienta vēlmes uz restēm tiek izcepta vai iesālīta un pasniegta ar daudzveidīgiem salātiem. Ne mazāk laipnības tiek atvēlēts ādas apģērbā tērptiem motociklistiem, kuri vēlas tikai tasīti stipras itāļu kafijas. Vieta apmeklētājam tiek atrasta pat tad, ja visi galdiņi aizņemti.
Pārticība iedveš mieru, nemiers – postu
Austrijas pusē, Fillahā un Karintijas pavalsts galvaspilsētā Klāgenfurtē, kurp Laima un Solveiga aizbraukušas ar vilcienu, valda pārticība un sakoptība. Pie mājām un parkos zied narcises, kafejnīcu terasēs jau izlikti krēsli un var nobaudīt Vīnes kafiju ar iecienīto štrūdeli. Svēta lieta ir brīvdienas – cilvēki ceļo, dodas spēlēt golfu, izbrauc kalnos. Cits citu sastopot, ļaudis smaida, sasveicinās, piesaucot Dieva vārdu – «Gruß Gott!», un rāms, līdzsvarots miers kopā ar kalnu svaigo gaisu atveldzē dvēseli.
Pāris dienu pirms izbraukšanas Solveigas Ikertes iepriekš izplānotais ceļojums gandrīz tika atcelts. Cilvēki, kuri bija pieteikušies braucienam uz Austriju un Itāliju, sāka pārdomāt, jo tieši tajās dienās Ziemeļvalstu alianse (NATO) sāka uzlidojumus Belgradai, lai savaldītu serbu nacionālšovinistu nežēlību pret Serbijas provincē Kosovā dzīvojošajiem albāņiem.
Zvērīgums un nežēlība – ikdienas sastāvdaļa
Dzīvojot Eiropas centrā, žurnāliste Laima Žihare-Loidla var izmantot bagātās valodu un vēstures zināšanas, lai gūtu pieeju visdažādākajiem informācijas avotiem. 14. aprīlī telefonsarunā ar «Bauskas Dzīvi» Laima Žihare-Loidla no Austrijas pauda savu viedokli.
– Astoņus gadus ilguši etniskie konflikti šajā teritorijā. Tika izlaupīta un izdedzināta Bosnija un Hercogovina, apšaudīta un sagrauta Sarajeva, Vukovara, Dubrovnika. Laupīšana serbu sabiedrībā tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Jau Horvātijas un Bosnijas kara laikā parādījās tā dēvētie «vīkendu karotāji», kas no darba brīvajā laikā devās uz kaimiņvalstīm pašaudīties un palaupīt.
Starptautiskās organizācijas saņēmušas dažādas liecības par serbu zvērībām – videoierakstus, fotogrāfijas. Albāņu sievietes un meitenes tiek izvarotas ģimenes vīriešu acu priekšā. Izveidotas pat īpašas nometnes, kurās turētās albāņu sievietes sistemātiski izvaro, lai tās kļūtu grūtas un dzemdētu serbus… Tiek sakropļoti albāņu puiši un vīri.
It kā attaisnojot albāņu cilvēku slaktiņu, pasaulei tiek piedāvāts melīgs mīts, ka visu serbu saknes meklējamas vēsturiskajā Kosovas zemē, ko albāņu tauta, kas netiek uzskatīta par pilnvērtīgu, gribot viņiem atņemt. Nākamie meli ir tie, ka albāņi pametot savas mājas NATO uzlidojumu dēļ. Svilst ausis, kad dzirdu albāņus saucam par bēgļiem. Viņi ir izdzītie!
Kosovas province atrodas Serbijas dienviddaļā. Provinces platība – 10890 km².
Kosovā bija augstākais dzimstības līmenis Eiropā, 70% tās iedzīvotāju bija jaunāki par 30 gadiem. Šeit dzīvoja 1,8 miljoni albāņu, no tiem serbi deportējuši vairāk kā 1,1 miljonu. Dzīvi palikušie meklējuši patvērumu robežvalstīs – Melnkalnē, Maķedonijā, Albānijā.
