Senā patiesība par karoti darvas, kas spēj medus mucu samaitāt, diemžēl joprojām ir spēkā.
Uzslavas pelnījuši Bauskas kultūras centra jaunie speciālisti par jauko un sirsnīgo svētku dalībnieku pavadīšanu no Rātslaukuma uz gājienu Rīgā. Atšķirībā no citu gadu tingeltangeļiem lielveikala laukumā šoreiz bija emocionāls un latvisks pasākums. Šī ir saglabāšanas un izkopšanas vērta tradīcija, citugad rosinot, piemēram, pilsētniekus nākt ar saviem ziedu pušķiem, kuri pēcāk aiznestu Zemgales lauku smaržu galvaspilsētas ielās.
Taču novada reprezentatīvais koptēls gājiena sākumā Rīgā bija nekāds. Ar Bauskas novada karogu nesavienojami izskatījās kurzemnieču košie tērpi ar pērļu vainagiem galvās. «Jandāla» meitenes skaistas, puiši stalti, bet vai tādēļ uzreiz automātiski viņiem jāuztic karoga nešana?! Zemgales tērpos ģērbti skaisti ļaudis atrodami katrā kolektīvā. Un ja vēl baušķenieces pie novada karoga būtu tieši Bauskas brunčos, cik tas sapasīgi un perfekti šķistu!
Diemžēl arvien biežāk mūsu darbā iezogas paviršība, «gan jau būs labi» princips. Gājienā izpalika arī novada koptēls. Šķita, ka kolonnas priekšgalā ejošajiem pateikts: «Saģērbieties skaisti!» Tad nu katrs, kā prata un spēja, tā sapucējās. Iznāca – nekā. Televīzijas kamerās baušķenieki pazuda citu, bet ne visu nekādo pašvaldību vidū. Lai gan šī bija iespēja Latvijas simtgadē atstāt par sevi iespaidu.
Bauskas novada administrācijas pārstāvju un deputātu daudzums vadības kolonnā arī bija niecīgs. Deputātu saskaitīšanai vienas rokas pirkstu būs par daudz.
Un vēl teritoriālajā reformā kārtējo reizi pazudis Bauskas vārds un zemgaliešu lepnumu, drošsirdību apliecinošais Bauskas karogs. Latvijas simtgades svētku gājienā mūsu zelta lauva sarkanajā laukumā bija pelnījis lepni uzplīvot Brīvības ielas vējos.
