Jau vairāk nekā gadu rit aktīva darbība Iecavas upes augšteces aizsargājamās dabas teritorijas lieguma izveidē.
Jau vairāk nekā gadu rit aktīva darbība Iecavas upes augšteces aizsargājamās dabas teritorijas lieguma izveidē. Tās galvenā vērtība ir Lietuvas–Latvijas karsta reģiona Latvijas daļas aktīvie karsta procesi.
«Vaininieki» – pazemes ūdeņi
Karsta kritenes ir zemes virsējo slāņu iebrukšana pazemes tukšumos (dobumos) vai pazemes ezeros. Tie veidojas, pazemes ūdeņiem iedarbojoties uz dolomītu, sabrūkot veidojas dolomītmilti, vai arī ūdenim šķīdinot ģipša iegulas. Vienlaikus rodas arī minerālūdeņi ar karbonātu saturu. Dziļākās sausās kritenes Latvijā ir pie Skaistkalnes (11 – 11,5 metru dziļumā), bet karsta kriteņu ezeru dziļums Kurmenes pagastā ir līdz 9,2 metriem.
Bauskas un Aizkraukles rajona karsta kriteņu apzināšanu Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļa sāka 1999. gadā. Izpētīts ap 1500 hektāru karsta kriteņu zonas Bauskas rajonā, kurā atrodas 200 neparasto veidojumu, un ap 1000 hektāru Kurmenes pagastā.
No vietējiem iedzīvotājiem saņemts daudz pretrunīgu ziņu par kriteņu dziļumu, nostāstu un teiku par to izcelsmes laiku un apstākļiem. Kāds nostāsts vēsta, ka Bārbeles kriteņu «Dzērvītes» apvidū, pašā ceļa malā uz «Būbļiem», ir kritene, gar malu apaugusi ar visai prāvām liepām. Tajā esot iebrukusi pirmā Bārbelē celtā baznīca. Kurmenes pagasta «Vērdiņu»–«Mežmuižas» karsta kriteņu rajonā, pie Spulgu mājām, ir neliela kritenīte, par kuru vēsta leģenda. Tur esot iegāzies pie pakšķa piesiets zirgs ar ratiem. Kritenē pie Skaistkalnes baznīcas, pēc aculiecinieka Pētera Lukaševiča nostāstiem, 1928. gadā iebrukusi kuļmašīna un daļa klēts.
Par Stelpes pagasta «Silazaķu» kriteni (iebrukusi 1936. gadā) dzirdēts, ka tā bijusi dziļāka par 50 metriem, bet kritenē netālu no Nīzeres pirms simt gadiem iebrucis šķūnītis. Savukārt zinātniski pētījumi liecina, ka Latvijā dziļākais karsta ezers esot pie Kurmenes pagasta Daugaviešu mājām.
Veic ekspedīciju
Bauskas rajona vides inspektori par dažiem nostāstiem nolēma pārliecināties paši. Sauso (bezūdens) karsta kriteņu dziļums ir labi saskatāms un izmērāms. Skaistkalnes karsta kriteņu rajona dziļākā sausā kritene bija 11 līdz 11,5 metrus dziļa. Daudz sarežģītāk ir izmērīt karsta ezeru dziļumu.
Jāņem vērā, ka daudziem karsta ezeriem bieži vien ir neparastas proporcionālās attiecības – ļoti lieli dziļumi, stāvi krasti un mazs ūdens virsmas laukums.
Šogad mērīti atsevišķi karsta ezeri – kritenes vai ezeri ar iespējamo karstisko izcelsmi. Ekspedīcijā piedalījās arī divi interesenti: Māris Kreitenbergs (videofilmēšana, fotografēšana) un Kārlis Mēkonis (eholotēšana). Stelpes pagastā «Silazaķu» kritenes dziļums ir septiņi metri, ezera virsmas laukums – 0,07 hektāri. Kritene izveidojusies 1936. gadā. Toreiz diametrs bijis divreiz mazāks, bet dziļums – lielāks. Pašlaik kritene ļoti paplašinājusies, no 1976. gada tās tuvumā veidojas jaunas kritenes ieplakas. Par procesu liecina bojā gājušo bērzu, egļu, priežu uz laukuma centru noliekušos stumbru paliekas piecu sešu metru augstumā. Visa kritenes kopējā platība lēni grimst pazemes ezerā. To pierāda fakts, ka visā teritorijā gājis bojā bērzu, egļu un priežu mežs.
