Zālāji šajā pavasarī auguši labi, un lopbarības gādātāji priecājas par biezajiem vāliem, ko var tīt ruļļos un likt skābbarībā.
Zālāji šajā pavasarī auguši labi, un lopbarības gādātāji priecājas par biezajiem vāliem, ko var tīt ruļļos un likt skābbarībā.
Kaut arī šī gada jūnija dienas ir piemērotas siena gatavošanai, ganāmpulku īpašnieki priekšroku dod citām tehnoloģijām.
Ievēro labāko termiņu
SIA “Ceraukste agro” vakar, 12. jūnijā, jau pabeidza skābsiena gatavošanu. Sabiedrības valdes loceklis Andis Maskalis informē, ka ziemai sagādāts 1200 tonnu šī veida barības. Darbu tempu veicināja jaunais aprīkojums – firmas “JF – Stoll” pļaujmašīna un zāles smalcinātājs. Ceraukstieši, pārdomājot, kā labāk nodrošināt barības sagādi, izvēlējās nopirkt šos agregātus. Papildus skābsienam, kas ir pamatbarība, liellopiem gatavos arī kukurūzas skābbarību. Šo kultūru audzē ceturto gadu un atzīst, ka tā ir labs papildinājums ierastajā ēdienkartē. Tiks gatavots arī siens.
Iecavas novada zemnieks Pēteris Bite ir noskaņots lopbarības sagatavošanu pabeigt līdz Līgosvētkiem. Šajā sezonā straujāku tempu nodrošina jauniegādātā firmas “Claas” zāles savācējpiekabe. Vienlaikus ar to izmanto arī vecos paņēmienus. Pēteris uzsver, ka zālei pievieno bioloģisko ieraugu, kas palīdz barībā labāk saglabāties proteīniem. Ieraugu apgādā firma “De Laval Latvija”, un šajā sadarbībā neesot bijis jāviļas.
Izvēlas izdevīgāko
Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Madaras” īpašniece Anita Smilškalne izskaitļojusi, ka ekonomiski izdevīgāk ir gatavot zāles skābbarību. Viņa bilst: “Tas gan nav nekāds jaunums, jo arī kolhozu laikā gādājām šādu barību. Mums ir arī iekārta, ar kuru zāli var tīt ruļļos. To krājumi vēl saglabājušies no iepriekšējās vasaras. Taču šovasar lielāks īpatsvars būs zāles skābbarībai. Arī tādēļ, ka esam iegādājušies jaunu Vācijas firmas “Bergmann” zāles savācējpiekabi. Tās izmantošana samazina darbaspēka, degvielas patēriņu. Domāju, ka zāles skābbarības gatavošana ļaus ekonomēt aptuveni 30 procentus izmaksu.”
“Madaru” saimniece uzsver, ka ir ļoti svarīgi īsā laikā izveidot, noblietēt un nosegt vienu kaudzi. Vēlamākais periods – divas dienas, tad izdodas augstvērtīga barība. A. Smilškalne sacīja, ka zālei pievieno sāli un citus konservantus neizmanto. Viņa arī priecājās, ka ar jauno piekabi sasmalcināto un apvītināto pļāvumu var vienmērīgi klāt bedrē un tādējādi labāk noblietēt. Jau laikus sagādāts vienlaidus pārklājamais materiāls un vecas riepas, ar ko pārsegt izveidoto kaudzi.
Vēl viens sapnis
“Madarās” katru gadu 30 līdz 40 hektāru platībā zālājus atjauno un tie padodas labi. Barības pietiek visam ganāmpulkam – slaucamajām gotiņām, teļiem un gaļas liellopiem, ar kuru audzēšanu nodarbojas pāris gadu. Izmantojot ES un nacionālās subsīdijas, izdevies sagādāt mūsdienīgu tehniku. Anita atzīst, ka vēl palicis viens sapnis – jaunas fermas celtniecība. Viņa gan šaubās, vai šai iecerei būs lemts piepildīties.
