Spānis Vicente Navasa Misas vidusskolā ieradās 6. septembrī.
Spānis Vicente Navasa Misas vidusskolā ieradās 6. septembrī. Viņš māca spāņu valodu skolēniem no 6. līdz 12. klasei. Vicente ceturtdienās pasniedz spāņu valodu Pieaugušo izglītības centrā Bauskā. Latvijā viņš uzturēsies desmit mēnešu.
Vicente spāņu valodu Bauskas rajonā māca ar Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu izglītības programmas «Socrates» apakšprogrammas «Lingva C» starpniecību. Tās ietvaros pasniedzējam tiek apmaksāts 16 darba stundu nedēļā.
Viņa dzimtā pilsētiņa ir Kampidžosa Andalūzijas apgabalā Spānijas dienvidos. Vicente ir divdesmit astoņus gadus vecs, dzimšanas diena – 31. augustā, vārdadiena – 5. aprīlī. Vicente ir jaunākais bērns ģimenē. Neprecējies. Brāļi – Pepe un Huans, māsas – Marija Hose un Izabella. Tēvu sauc Vicente, mammu – Anna. Vicente ieguvis spāņu un angļu filologa grādu Malagas Universitātē. Malaga ir Andalūzijas apgabala lielākā pilsēta.
Kāpēc jūs izvēlējāties mācīt spāņu valodu Latvijā?
– Es iesniedzu prasību savas valsts Valodu skolotāju asociācijā, ka varētu strādāt Lietuvā, Latvijā vai Krievijā. Asociācijas pārstāvji piedāvāja braukt uz Latviju. Es piekritu, kāpēc gan ne? Pirms nokļūšanas Latvijā zināju tikai to, ka valsts atguvusi neatkarību, tās galvaspilsēta ir Rīga un valstī ir nabadzīgi sadzīves apstākļi. Tomēr tas mani nenobiedēja. Es nekad uz Latviju nevarētu atbraukt kā tūrists, jo tas ir ļoti dārgi.
Spāņu valodas mācīšana ārzemēs ir lieliska iespēja iepazīt citas valstis. Laiks iet uz priekšu, tāpēc ir vērtīgi sadraudzēties ar dažādiem cilvēkiem. Esmu bijis Anglijā un ASV. Ceru, ka darba pieredze ārzemēs pavērs iespēju atrast labu darbu dzimtenē.
Pēc universitātes absolvēšanas mums ir jānokārto vēl trīs grūti eksāmeni, tikai tad varam atrast labu skolotāja darbu. Viena no manām māsām arī strādā par skolotāju. Viņa māca Spānijā ārzemniekiem spāņu valodu. To vēlas apgūt daudz ārzemnieku.
Ja nespēj nolikt trīs grūtos eksāmenus, jākļūst par vienkāršu strādnieku, kaut arī ir augstākā izglītība. Spānijā skolotāja darbs ir prestižs. Augstākās izglītības iegūšanā Spānijā ir ieviesta kreditēšanas sistēma. Studenti mūsu valstī nedzīvo slikti. Ja kāds vēlas ceļot, tad gan kaut kur jāatrod darbiņš.
Mans sapnis ir aizceļot uz Indiju, Čehiju. Taču nevienā valstī nevēlētos palikt dzīvot, pat tad, ja iepazītos ar brīnišķīgu sievieti. Spāņi ģimeni dibina trīsdesmit, trīsdesmit divu gadu vecumā. Vairākums īrē dzīvokli, tad krāj naudu, lai to nopirktu.
Ko jūs paņēmāt no Spānijas līdzi uz Latviju?
– Atvedu grāmatas, trīs žaketes, džemperus, T-kreklus, botas un kurpes, zeķes un šalli, pirkstainos cimdus, cepurīti. Noteikti līdzi no Spānijas man ir atmiņas par silto klimatu, pārpildītajām pludmalēm, klintīm. Nezinu, kā izturēšu auksto Latvijas ziemu. Spānijā, kur es dzīvoju, nav sniega.
Kādi šeit ir jūsu sadzīves apstākļi?
– Es dzīvoju divistabu dzīvoklī Misas ciematā. Biju izbrīnīts, ka dzīvoklī nebija televizora. To es nopirku pats. Iegādājos arī mobilo telefonu. Gaidu, kad dzīvoklī pieslēgs centrālapkuri, jo mani mazliet biedē Latvijas aukstais klimats.
Kolēģi man palīdzēja mēbelēt dzīvokli. Bieži viņi man atnes dārzeņus, jo, piemēram, kartupeļus te nevar nopirkt, arī ābolus, burkānus. Tomēr Latvija salīdzinājumā ar Spāniju ir dārga valsts.
Manu uzturēšanos Latvijā apmaksā Spānijas valdība. Es saņemu Latvijas naudā aptuveni 400 latu. Spānijā lata vērtība ir aptuveni trīssimt pesetu. Par šādu summu mūsu zemē var nopirkt desiņu, litru piena, kokakolu un maizi. Spānijā cilvēks ar nelieliem ienākumiem var dzīvot labi. Spāņi izdomā visādus veidus, kā nopelnīt naudu.
Vai esat viesmīlīgs?
– Katram, kurš pieklauvē pie mana dzīvokļa durvīm, saku, lai nāk iekšā. Man nav aizspriedumu pret ciemiņiem. Misā nav pieņemts, ka skolēni nāk uz mājām pie skolotāja, varbūt tāpēc kāds baidās mani apciemot. Esmu sadraudzējies ar dažiem Misas puikām – Elmāru, Gati, Mārtiņu, Viktoru. Jaukas attiecības veidojas ar kolēģiem. Patīkami, ka Misas vidusskola lēnām pāriet uz humanitārās izglītības programmu, pastiprinātu uzmanību pievēršot valodu mācīšanai. Kolēģe Rūta Kārkliņa piedalījusies grāmatas «Literatūra 6. klasei» izveidē.
Spāņus uzskata par ļoti karstasinīgiem cilvēkiem, taču jūs kolēģi raksturoja kā kautrīgu. Jūs tāds esat?
– Es? Kautrīgs? Nē, es neesmu kautrīgs! Es Spānijā ar draugiem uzvedos citādāk. Misā kļūt brīvākam traucē valodas barjera. Ar cilvēkiem šeit sarunā- jos angliski. Ar tiem, kuri nesaprot, neveidojas attiecības. Reizēm kļūst vientuļi, tad zvanu uz mājām vecākiem. Aizrakstīju vēstules draugiem Spānijā, gaidīšu atbildi. Man ir daži draugi vīrieši un sievietes. Spānijā dzīvo skaistākās un temperamentīgākās sievietes. Bieži viņām blakus vīrietis zaudē savu personību, jo viņas ir ļoti spilgtas gan iekšēji, gan ārēji. Spānietēm ir tumšas acis, mati un āda. Mums viņas ļoti patīk. Taču mēs, vīrieši, cenšamies dominēt pār sievietēm, jo Spānija ir ļoti vīrišķīga valsts, mēs taču esam slaveni ar buļļu cīņām.
Man bija draudzene, taču tagad mana sirds ir brīva.
Kā paiet jūsu dienas šeit, Misā?
– Katra diena man ir kā sacensības, kurās jāpierāda sevi, jāapgūst pēc iespējas vairāk latviešu vārdiņu. Mostos bez piecpadsmit astoņos. Izdzeru tasi kafijas ar cukuru un pienu. Dodos uz skolu mācīt bērnus. Pulksten divos ēdu mājās pusdienas, vakariņas ieturu desmitos vakarā. Man garšo omlete, zivju pirkstiņi, jūras produkti, piemēram, astoņkājis ar rīsiem, spageti un alus. Man ļoti garšo alus. Te es dzeru «Aldari». Mēģinu saprast latviešu valodu, skatoties televīziju. Dzimteni man atgādina spāņu mentalitātei tuvie seriāli, ko rāda televīzijā. Klausos radio, lasu grāmatas, ar puikām spēlēju basketbolu, futbolu, gatavojos stundām, rakstu.
Esmu bijis jūsu jūrmalā, arī galvaspilsētā. Nepierasti, ka pludmalē ir maz cilvēku. Spānijas pludmalēs ir daudz ļaužu. Pārsteidza, ka pie jums bāros ir tik kluss. Mēs Spānijā bāros uzvedamies ļoti skaļi. Mums patīk iedzert alu ar uzkodām. Latvijā stipri pietrūkst nakts dzīves – izklaides un balles. Manā dzimtenē nakts dzīve ir ļoti skaista. Īpaši pievilcīga tā bija studiju gados Malagā. Nakts dzīve tur ir tikpat ugunī- ga kā flamenko mūzika un dejas. Pilsētu apmeklē daudz tūristu. Viņus acīmredzot fascinē Spānija.
Vēl neesmu pieradis pie Latvijas, taču varu pateikt, ka cilvēki šeit ir ļoti atvērti un izpalīdzīgi. Ja nepietiks naudas, lai Ziemassvētkus svinētu kopā ar ģimeni Spānijā, paskatīšos, kā tos pavada latvieši.
Lai būtu interesantāka dzīve, es varētu pats rīkot ballītes savās mājās, taču visi tās laikā apvienosies grupiņās, runās latviski un es neko nesapratīšu.
Kā jūs iztiekat bez ballītēm šeit?
– Ko citu lai es daru? Ja man kāds piedāvātu kaut kur doties izklaidēties, es teiktu: labi! Pats es neko nevaru izdomāt. Es sevi lieki neapgrūtinu. Ko var padarīt rīt, nedaru šodien. Taču tas nenozīmē, ka pret darbu izturos pavirši. Man ir svarīgi sevi pierādīt.
P. S. Paldies skolotājai Olgitai Vizulei par palīdzību publikācijas sagatavošanā.
Spānija (Espańa) – valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā. Galvaspilsēta – Madride. Spānija robežojas ar Portugāli, Franciju, Andoru un Lielbritānijas valdījumu Gibraltāru. Ziemeļos no Spānijas atrodas Biskajas līcis, rietumos – Atlantijas okeāns, dienvidos un austrumos – Vidusjūra, no Āfrikas Spāniju šķir Gibraltāra šaurums. Spānijas sastāvdaļa ir Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā.
Spānijā oficiālā valoda – spāņu, naudas vienība – peseta. Spānijas platība ir 504 tūkstoši 750 kvadrātkilometru. Valstī dzīvo 39,5 miljoni iedzīvotāju. Gada laikā Spānijā ierodas 45 miljoni tūristu. Valūta – spāņu peseta.
