Esmu izpētījis un aprakstījis dažādas ātras un produk-tīvas metodes liliju sīpolu pavairošanā.
Esmu izpētījis un aprakstījis dažādas ātras un produk-tīvas metodes liliju sīpolu pavairošanā. Esmu arī «izprovējis roku» kartupeļu pavairošanā no viena vienīga, protams, jaunas, retas šķirnes bumbuļa.
Taisnība, ka kartupeļus var pa-vairot no «acīm», pat no mizām, galvenais trūkums – šo stādāmo materiālu nedrīkst iežāvēt, tātad jāstāda gandrīz nekavējoties.
Vislabākos rezultātus tomēr dod nevis pavairošana no izgrieztām «acīm», bet gan bumbuļa sagriešana gabaliņos tā, lai katram no tiem būtu vismaz pa vienai «acij». Griezuma vietas vēlams apputināt ar kāda fungicīda pulveri un atstāt ne ilgāk kā divas dienas apžūt. Šajā laikā griezuma vieta apkalst un izveidojas aizsargkārtiņa, kura pasargā no inficēšanās augsnē un bojāšanās.
Stādīt var tūlīt uz lauka, ievēro-jot, ka stādīšanas dziļumam jābūt tādam, lai augsnes kārta virs nogriez-tās bumbuļa daļiņas būtu divreiz augstāka par pašas daļiņas diamet-ru. Labāki rezultāti būs, ja katras nogrieztās daļas svars būs vismaz 25 g, un tajā būs 2 – 3 «acis».
Savā laikā slavena bija kartupeļu šķirne ‘Kardināls’, kuru es īsā laikā pavairoju no viena bumbuļa gan ne no «acīm», bet asniem. Kā iepriekš minēju, kartupeli sagriezu gabali-ņos – katrā pa «acij» un sastādīju tos citu pie cita kastītē ar mitru kūdru. Tas notika martā, laikā, kad sēju kastītē tomātus. Kastīti nosedzu ar kūdru un noliku siltā vietā diedzēt.
Apmēram pēc 2 – 3 nedēļām, kad parādījās asni, kastīti novietoju gaismā uz palodzes. Kad asni sasnie-dza apmēram 5 cm garumu un tiem bija saknes, nolauzu tos pie pašas pamatnes un pārstādīju citā kastītē. Kad izauga jauni asni, ar tiem rī-kojos tāpat. Tik ilgi, kamēr asni vairs neatauga. Pārstādītos asnus radinā-ju pie āra apstākļiem, kad gaisa tem-peratūra to atļāva. Precīzi neatceros, bet vismaz 40 asnu es tādā veidā izaudzēju.
Tiklīdz augsne bija iesilusi apmē-ram +5° C, asnus izstādīju dobē. Sal-nu gadījumā, protams, tie jāapsedz.
J. VASARIETIS Vecumniekos
