Vasaras saulgriežus parasti pavada zaļā dabā un neatņemama sastāvdaļa ir «atrakcijas ap ugunskuru». Piedāvājam noderīgus padomus līgotājiem.
Vasaras saulgriežus parasti pavada zaļā dabā un neatņemama sastāvdaļa ir «atrakcijas ap ugunskuru». Piedāvājam noderīgus padomus līgotājiem.
Grilēšanu var pārvērst rituālā
Kas gan būtu pikniks bez ugunskurā ceptām desiņām vai latviešu «nacionālā ēdiena» šašlika! Arī Līgo svētkos ne viens vien steigsies pagatavot kādu stingrāku našķi, ko iebaudīt pie alus kausa. Būtu jādomā laikus, kā tiks uzcepts kāds gaļas izstrādājums. Protams, aizraujoši un eksotiski ir karsēt virs ugunskura uz kārklu vicām savēr- tas desiņas. Taču šo paņēmienu daudz ērtāk būs aizstāt, lietojot mūsdienīgāku ierīci – grilu.
Droši vien Līgo svētku atnākšana kādam liks spert izšķirošu soli – iegādāties grilu. Bet kādu labāk pirkt? Literatūrā un reklāmās sastopami dažādu veidu grili. Taču, pirms to iegādāties, rūpīgi jāizvērtē, kam un cik bieži grils tiks lietots. Ja to izmantos dažas reizes vasarā, neatmaksājas pirkt pārāk dārgu ierīci. Grila cenu «uzskrūvē» lielākoties papildu aprīkojums – sānu plaukti un papildrīki, kā arī dažādas «ekstras»: nostiprināms vāks, ar kloķīšiem regulējamas cepamās restītes un tamlīdzīgi.
Ēdiena gatavošanai vienmērīgā karstumā vislabāk noderēs grils ar vāku un speciālām ventilācijas lūkām. Vāks ļauj ne tikai nodrošināt vienmērīgu cepšanas temperatūru, bet, ja nepieciešams, arī mazināt vai vispār apdzēst degošas ogles.
Grilējot jāatceras, ka:
– kurināmajam izmanto tikai speciālas kokogles, nevis malku vai kūdras briketes;
– ogļu aizdedzināšanai izmanto speciālu šķidrumu iekuram. Lietojot spirtu vai benzīnu, var apdedzināties, turklāt ēdiens pievilksies ar nepatīkamu sma- ku;
– oglēm pēc aizdedzināšanas jāļauj «izdegt», un tikai tad, kad pazudušas liesmas, var novietot virs oglēm ēdienu;
– zivis cepšanai neliek tieši uz grila restēm, lai cepetis nepieliptu. Zivju gatavošanai izmanto foliju vai speciālas restītes.
Ugunskuram jāizvēlas piemērota vieta
Kurinot jāņuguni māju tuvumā, vienmēr atradīsies pa rokai sausa malka un iekuri, būs sagatavota piemērota vieta ugunskuram. Taču var gadīties, ka līgotājiem ugunskurs jāiekur kādā nomaļākā vietā.
Pirms aizdegt ugunskuru, jāizvēlas piemērota vieta. Nedrīkst dedzināt uguni koku tuvumā, lai nebojātu saknes. Bīstami ir kurt ugunskuru kūdrājā, ko ir grūti apdzēst.
Ugunskura vietai vispirms jāaprok apkārt mazs grāvītis, jāaizvāc gruži un jānoplēš sausā zāle. No ugunskura vietas jānoņem velēna. To apliek pa perimetru apkārt ugunskuram ar zāli uz leju.
Iekuriem izmanto papīru, sausu tāsi, sūnas, sausas zāles saišķus. To visu saliek piramīdas veidā. Kad liesmas apņem iekurus, jāpieliek resnāki zari piramīdas vai akas veidā. Mitru vai zaļu malku var ugunskurā likt tad, kad parādījušās sarkanas ogles. Lietainā laikā sausus iekurus var atrast starp koku saknēm vai krūmu brikšņos. Kad ugunskurs iededzies, tajā var ievietot resnākus koka gabalus, nodrošinot degšanu cauru nakti, līdz rītam.
Vislabākais kurināmais ir nokaltis ozols, egle, priede, bērzs vai to kritalas. Tie deg bez dūmiem un dod stipru karstumu. Savukārt sliktāks kurināmais ir apse – no tās mazāk siltuma, no ugunskura uz visām pusēm sprēgā sīkas oglītes, kas var apsvilināt apģērbu vai miesu.
Pirms došanās prom, ugunskura vietā gruzdošas paga- les vai ogles aplej ar ūdeni, apber ar zemi un pārklāj ar velēnām.
